Šī ir viena no vairākām Eiropas karaļnamu vizītēm, kas šogad ir gaidāmas Latvijā un arī Lietuvā un Igaunijā, un vispirmām kārtām šīs vizītes notiek par godu šai īpašajai laika zīmei – 100 gadiem kopš Baltijas valstis pasludināja savu neatkarību.
Latvija pateicas par palīdzību militārajā sfērā
Karaliskie viesi no Norvēģijas ir pašreizējā Norvēģijas karaļa vecākais dēls princis Hokons un viņa dzīvesbiedre princese Mete Mārita. Viņi būs tie, kuri nākotnē mantos troni no karaļa un karalienes.
Kā liecina Latvijas Televīzijas arhīva kadri, Norvēģijas pašreizējais karalis Haralds V un karaliene Sonja Latviju vizītē ir apmeklējuši pirms 20 gadiem. Tagad abi ir jau cienījamā vecumā. Pērn Norvēģijas karalis un karaliene nosvinēja savas 80 gadu jubilejas un oficiālos pasākumos viņus mēdz pārstāvēt kroņprincis un viņa ģimene. Šajā gadījumā – arī izrādot cieņu Latvijai simtgadē.
Vēsturiski Norvēģija, būdama NATO dalībvalsts, ir būtiski palīdzējusi Latvijas aizsardzības nozarei, piemēram, Latvijas bruņoto spēku modernizēšanā. “Norvēģija neapšaubāmi sniedza Latvijai atbalstu un noderīgus padomus brīžos, kad mums bija jādara viss iespējamais, lai veicinātu Latvijas integrāciju Eiroatlantiskajā telpā. Arī ar mūsu draugu atbalstu to esam sekmīgi paveikuši,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Latvijas prezidents pateicās Norvēģijai par finansiālo atbalstu nozīmīgiem projektiem izglītībā, tehnoloģiju un klimata pārmaiņu jomā, reģionālajā attīstībā, nevalstisko organizāciju darbā.
Savukārt kroņprincis, sveicot Latviju simtgadē, atzina, ka Latvijas iedzīvotāji ir apņēmīgi nodrošinājuši valsts neatkarību. Diskusija ar Latvijas prezidentu, kurā spriests par reģionālo drošību, ekonomikas un biznesa attīstību, esot bijusi auglīga.
“Šodien abas – gan Latvija, gan Norvēģija ir modernas Eiropas demokrātijas. Mēs esam cieši sabiedrotie un partneri. Mūs vieno tās pašas vērtības caur Eiropas ekonomisko zonu (..) Mūsu saiknes ir ciešākas nekā jebkad. Šodienas tikšanās laikā ar prezidentu Vējoni Rīgas pilī mēs apliecinājām lieliskās divpusējās attiecības starp mūsu valstīm,” pauda Norvēģijas karalis Hokons.
Kroņprincis sacīja arī, ka Norvēģijas ekonomikā būtisku ieguldījumu sniedz ap 10 000 latviešu – piemēram, mediķi un būvstrādnieki, kuri tur strādā.
Latvijā patlaban ir reģistrēti vairāk nekā 300 Norvēģijas uzņēmumi un vairākas Latvijas kompānijas strādā Norvēģijā. Par nozīmīgu nākotnes perspektīvu kroņprincis uzskata arī kontaktu veidošanos starp abu valstu iedzīvotājiem. "Desmitiem un desmitiem tūkstošu norvēģu katru gadu apmeklē Rīgu un Latviju – tas ir svarīgs komponents. Un, protams, latvieši kuri strādā Norvēģijā, un kuri pavada laiku Norvēģijā – tas arī ir svarīgi – gan kontakti starp cilvēkiem, gan sadarbība starp abām valstīm," sacīja kroņprincis.
Kroņprincis un kroņprincese pirmdien arī nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, piedalījās Latvijas un Norvēģijas biznesa forumā un Nacionālajā bibliotēkā tikās ar Latvijas skolēniem, kuri apgūst norvēģu valodu.
Simboliskai piemiņai par šo vizīti Latvijas prezidents dāvināja Norvēģijas viesiem sudraba grāmatzīmi.
Savukārt Norvēģijas kroņprincese dāvanā bija atvedusi sev mīļu grāmatu – norvēģu rakstnieces Marijas Parras “Vafeļu sirdis”, kas tiks ievietota bibliotēkas Tautas grāmatu plauktā.
Arī sadarbība ekonomikā starp Latviju un Norvēģiju ir veiksmīgi attīstījusies kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, un nu abām valstīm jāmeklē jauni ceļi kopējas labklājības stiprināšanai. Šādas atziņas pirmdien izskanēja abu valstu rīkotajā biznesa forumā, kas norisinājās Norvēģijas kroņpronča vizītes laikā.
Uzņēmējdarbībā sadarbība ir laba, taču grib padarīt to vēl labāku
Biznesa forumā piedalījās aptuveni 300 uzņēmēju no abām valstīm. Pašlaik gan Latvijas uzņēmēji Norvēģijā iegulda vairāk nekā Norvēģijas uzņēmēji Latvijā. Jau tuvākajā laikā puses noskaņotas tikties, lai domātu, kā veicināt Norvēģijas investoru piesaisti Latvijai.
"Norvēģija ir viena no tām valstīm, uz kurām mēs eksportējam vairāk, līdzīgi kā uz Zviedriju Tāpēc es gribu šo dinamiku saglabāt, jo tas mums veido vēl labāku tirdzniecības bilanci," norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
"Manā pārraudzītajā nozarē - zivjsaimniecībā, tirdzniecībā un ražošanā mums ir lielas cerības un sadarbības potenciāls,"
atbildēja Norvēģijas ekonomikas ministra vietnieks Rojs Angelviks. "ES mums ir liels zvejas produktu tirgus. Tomēr mēs vēlamies to pārdot vairāk. Tāpēc Latvija mums ir svarīgs partneris. Mēs zinām, ka Latvijā tiek būvēti labi zvejas kuģi. Arī Norvēģijā tajā ir liela pieredze, tāpēc mēs vēlamies ieguldīt arī šajā sadarbībā," norādīja Angelviks.
Pērn Latvijas un Norvēģijas preču tirdzniecības agrozījums sasniedza 310 miljonus eiro, bet pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums – 216 miljonus eiro. Nākotnē sadarbību plānots attīstīt informācijas tehnoloģiju nozarē, ekoloģijas tehnoloģijās, kā arī enerģētikas un aizsardzības jomā.
