Iecavas depo – galvenais, lai apmetums mutē neiekrīt
"Es atceros, ka viens no kolēģiem man teica, ienākot pirmo reizi iekšā [depo]: "Ak šausmas! Man būs te jāstrādā!" Tas pirmais skats šeit. Cilvēks jau laikam ir kā žurka – pierod pie visa," stāstīja VUGD Iecavas posteņa vada komandiera vietnieks, seržants Maksims Ciunels.
Maiņā garāžai līdzīgajā depo Iecavā uzturas trīs ugunsdzēsēji. Pie šaurības, aukstuma, kas nāk no mūra sienām un spraucas pa logu šķirbām, viņi ir pieraduši. Bet priecājas par katru kaut mazāko uzlabojumu postenī. Piemēram, vēl pirms gada ugunsdzēsēji ar malkas apkuri paši apsildīja vēsās telpas.
Ciunels parādīja, ka depo sakaru telpā grīda lokās un tajā ir caurumi, kā arī redzams - pamati sāk sēsties. Atpūtas telpā no griestiem krīt nost apmetums un krāsa. Savukārt virtuve ierīkota garāžā, kas nodalīta ar skapi. Ģērbtuve reizē ir trenažieru zālīte. "Kolēģis mums atveda aprīkojumu un uzstādīja, lai mēs varētu trenēties vakaros," telpas izrādot, stāstīja ugunsdzēsējs.
Atbildot uz jautājumu, vai nav bīstami gulēt telpā, kur krīt nost apmetums, Ciunels sacīja: "Nu, galvenais, lai jau mutē neiekrīt!"
Depo Iecavā celts aptuveni 1900. gadā. Novecojušas un nolietotas kļuvušas ne vien neomulīgās telpas, bet arī nepiemērota ir izeja no garāžas ugunsdzēsēju automašīnai. Piemēram, glābšanas laivu, kurai būtu jāatrodas uz automašīnas jumta, glābēji uzliek, tikai izbraucot no garāžas.
"Un, ja mums jābrauc ārā, mums [automašīnas] spoguļi ir atlocīti. Braucot ārā šai jaunajai autocisternai ir tā, ka starp sienu un spoguļiem ir aptuveni 3-5 centimetri. Tad šoferim ir jāievelk dziļa elpa, lai nenodreb roka tajā brīdī, un uzmanīgi jāizbrauc no garāžas. Bet tās jau ir papildu sekundes.
Mēs izdzenam mašīnu, tad nākam pakaļ visam aprīkojumam. Liekam to virsū, ja ir nepieciešama glābšana uz ūdens, un tad tikai braucam," stāstīja ugunsdzēsējs. Viņš norādīja, ka tas var aizņemt līdz pat 10 minūtēm.
Ugunsdzēsēju depo atrodas tieši aiz Iecavas kultūras nama. Arī posteņa atrašanās vieta vairs nav piemērota mūsdienu prasībām.
Ugunsdzēsēji pašlaik ļoti gaida, kad tuvā nākotnē tiks uzbūvēts jauns depo, kas pildīs arī katastrofu pārvaldības centra funkciju.
Katastrofu pārvaldības centri varētu būt gatavi pēc pusgada
"Pāriešana uz katastrofu pārvaldīšanas centriem, tas ir nākošais milzīgais attīstības solis. Mēs domājam, kā būt kopā ar citiem dienestiem, lai efektīvāk izmantotu ēkas energoresursus, radio sakarus, infrastruktūras resursus," skaidroja VUGD priekšnieka vietnieks, ģenerālis Intars Zitāns.
Pašlaik notiek pirmie darbi pie astoņu jaunu katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecības. 2. jūnijā aizvadīts kapsulas iemūrēšanas pasākums jaunajā VUGD Priekules depo.
Darbi paralēli notiek vēl Aizputē, Ilūkstē, Dagdā, Rūjienā, Saulkrastos, Kandavā un Iecavā.
"Es stipri ceru, ka depo, kas tiek celti no valsts budžeta, vismaz daļa no viņiem būs gatavi šī gada beigās.
Pārējie – līdz 2026. gada beigām. Vismaz tāds ir plāns," klāstīja Zitāns.
Katastrofu pārvaldības centros atradīsies līdz pat deviņām iestādēm, skaidroja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
"Kā galvenie spēlētāji, protams, ir ugunsdzēsības dienests, Valsts policija, robežsardze atsevišķos gadījumos. Mums pat pierobežā ir muitas struktūrvienības. Pilsonības migrācijas lietu pārvalde, mūsu pašu Iekšlietu sistēmas informācijas centrs, veselības un sporta centrs. Kas ir ārpus mūsu sistēmas, ir Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests," stāstīja ministrs.
Astoņu jauno depo būvniecība no valsts budžeta prasa teju 12 miljonus eiro. Taču, ņemot vērā šī brīža sadārdzinājumu būvniecības nozarē, papildus nepieciešami vēl aptuveni 3,5 miljoni eiro.
Taču plānā ir vēl viens katastrofu pārvaldības centru projekts. Tas prasīs vēl lielākas izmaksas, jo centri būs daudz apjomīgāki. Tos paredzēts uzbūvēt, kā jau Zitāns no VUGD sacīja - līdz 2026. gadam. Arī šis projekts izmaksās vairāk nekā plānots. Pagaidām aptuvenais sadārdzinājums paredzēts vairāk nekā 19 miljoni eiro. Taču ir iespējams, ka tas vēl palielināsies.
Šis projekts taps ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, taču, lai to saņemtu, jāatbilst visiem noteiktajiem kritērijiem, skaidroja ministrs.
"Pirmais un galvenais kritērijs – ir jābūt vismaz astoņiem šiem centriem. Mums viņi bija pēc finansējuma. Mēs jau rēķinājām, ka astoņiem mums tā tā sanāk nauda. Bet ir vēl plus divi. Ja nu paliek pāri, tad vēl divus varētu uzbūvēt.
Tad šobrīd pie visas situācijas mēs jau diezgan skaidri redzam, ka mums nepietiek finansējums pat tiem astoņiem. Un tad ir jautājums, vai mēs dabūjam papildu finansējumu no savām rezervēm, vai mums izdosies pārliecināt Eiropu, ka mēs varētu mazināt šos kritērijus," klāstīja Eklons.
Šajā projektā plānoti jauni depo Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Alūksnē, Līvānos, Salacgrīvā, Talsos, Tukumā. Ja pietiks naudas – arī Viļānos un Alsungā.
Atrašanās vietas jaunajiem depo izraudzītas, ņemot vērā esošo ēku stāvokli.
"Ir dažas struktūrvienības, kur, ja ne šodien, tad rīt var atsevišķas ēkas daļas sabrukt. Un tādi precedenti mums jau dienestā par nožēlu ir bijuši," norādīja Eklons.
Kopumā VUGD rīcībā ir 91 ēka, no kurām dažas pat avārijas stāvoklī.
