Pēc viņa teiktā, līdz šim Latvijas sabiedrība Covid-19 krīzē turējusies samērā labi, depresijai nav bijis pamata nevienā brīdī, un tas atzīts arī starptautiski. Pēc infektologa sacītā, ir jāturpina uzmanīgi dzīvot un sadzīvot ar Covid-19.
"Nav nemaz tik slikti, kā daži saka. Kopumā kā sabiedrība tiekam galā lieliski," vērtēja Veselības ministrijas galvenais infektologs.
Pēc pulcēšanās ierobežojumu atvieglošanas nevajadzētu vēl rīkot ballītes, bet šis laiks vairāk būtu jāizmanto, lai varētu labāk organizēt savu darbu vai tikties ar tuviniekiem. Labāk būtu uzturēties ārā, nevis iekštelpās, kur ir grūti ievērot divu metru distanci, tāpēc risks ir lielāks.
Tāpat Dumpis atzina, ka pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas no 15. maija neredz problēmas, kādēļ baltieši nevarētu braukt viens pie otra. Baltijas valstīs jaunu inficēšanās gadījumu skaits dienā arvien biežāk ir zem 10. Epidemioloģiskās situācijas ir vienādas, neskatoties uz to, ka pirms mēneša Igaunijā situācija bija daudz sliktāka.
Problēmas varētu rasties ar to, ka cilvēki neizprot, kādi katrā valstī ir ierobežojumi, kā arī ar to, ka nevar laikus vērsties pie ārsta un veikt analīzes.
"Zināmas problēmas mums būs," sprieda Dumpis, vienlaikus paužot pārliecību, ka sadarbība starp trim valstīm būs laba.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija drīkst notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas.
Savukārt no 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju.
