Uz tikšanos ar premjeru pirmdien bija aicinātas visas iesaistītās puses, lai pārrunātu veselības aprūpes finansējuma likumprojekta izstrādi. Veselības ministrija iecerējusi iedzīvotājus sadalīt vairākās grupās atbilstoši tam, vai iedzīvotāji maksā sociālās iemaksas pilnā apmērā, veic minimālas iemaksas, vai tādas vispār neveic.
Pirms likumprojekta nodošanas Saeimai atbildīgajām pusēm vēl jāvienojas par pakalpojumu apjomu divos dažādos grozos un par to, kā veselības aprūpē integrēt tos pacientus, kas neveic nekādas sociālās iemaksas. Puses uzskata, ka likumprojektu parlamentā nepieciešams skatīt pilnā procedūrā, nevis steidzamības kārtā, taču neesot skaidrs, vai tam pietikšot laika.
Plānots, ka jaunajā veselības aprūpes finansēšanas modelī varētu nodalīt iedzīvotājus nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, vai arī noteikt nodokļu apmēra slieksni, no kura iedzīvotājam pienākas kāds no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem.
Pēc diskusijas premjera birojā veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā) sacīja, ka galīgo lēmumu par nodokļu slieksni un pakalpojumu grozu saturu pagaidām neesot.
“Politiski jāspēj vienoties par to, kādā veidā iedzīvotājs kvalificējas veselības apdrošināšanas sistēmai un kāds ir šis periods, kurā ir jāveic sociālās iemaksas. Ja nav šo sociālo iemaksu maksātājs, tad kāda ir summa, lai kvalificētos sistēmai,” skaidroja Čakša.
“Es teiktu, ka šodien mums bija ļoti laba sanāksme. Mēs pagājām vairākus soļus uz priekšu, bet vēl par konkrētām summām un laika posmiem mēs nevaram runāt, jo mums būs vēl viena darba grupa, kur šodien pārrunāto mēs vēlreiz saliekam un pieņemam lēmumus,” sacīja ministre.
Piektdien ar likuma pagaidu saturu iepazīstināti sociālie partneri, un Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis bažījas par likuma iespējamu sasteigšanu, tā padarot jau pašlaik ierobežoti pieejamo veselības aprūpi vēl nepieejamāku.
“Ceram, ka likumu pārnesam uz Sociālo lietu komisiju. Tas ir pats svarīgākais. Es esmu par pašreizējo likuma redakciju ļoti zemās domās. Manā uztverē tam ir, kā sacīt, milzīgas izaugsmes iespējas,” pauda Apinis.
“Es neesmu gatavs šādā veidā dramatiskā tempā dzīt uz priekšu lietu, kas pēc tam attieksies uz visu aprūpes pieejamību pacientiem Latvijā,” norādīja Apinis.
Ārstu biedrībai esot priekšlikumi likumprojekta uzlabošanai, un Apinis cer, ka tos ņems vērā.
Latvijas Darba devēju konfederācija gan paudusi atbalstu iecerētajām reformām. Konfederācijas ieskatā, mazināsies ēnu ekonomika un iedzīvotāji izpratīšot nodokļu maksāšanas jēgu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) rosinājusi likumu skatīt trīs lasījumos, pilnā procedūrā, bet absolūts atbalsts šim priekšlikumam šodien neesot bijis.
“Uz šodienu Veselības ministrija ir nedaudz likumprojektu jau pārveidojusi. Mēs vienojāmies, ka rītdien jau no 8.30 sāksim strādāt. Tas būs nākamais jautājums, cik mēs paspēsim tagad augusta mēnesī sagatavot. Es katrā ziņā domāju, ka jaunus likumus, un šis ir ļoti nopietns likums, sasteigt nevajadzētu,” atzina Barča.
Atbilstoši Veselības ministrijas reformu plānam, 2020.gadā veselības aprūpes budžetam vajadzētu sasniegt 4% no iekšzemes kopprodukta.
Likumprojektā tāpat plānots stiprināt Nacionālā veselības dienesta neatkarību, kas pašlaik atbild par pakalpojumu tarifiem, finansējumu un līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem.
Atbilstoši plānots nodrošināt nodokļu maksātājiem pilnu pakalpojumu grozu, bet nemaksātājiem tikai pamata pakalpojumus. Taču ir daudz jautājumu par to, kā valsts pakalpojumus saņems tie, kas saņem autoratlīdzības, strādā neregulāri un neveic sociālās iemaksas.
