Galēnu pagastā pamatīgu rezonansi ir radījusi liepu rinda, kas aug tieši ceļa malā Brišku ciemā. Ceļš ir grants seguma, un tam līdz augusta beigām paredzēts veikt dubulto virsmas apstrādi, izveidojot melno segumu. Taču, lai to varētu izdarīt, ir jāiztīra un jāatjauno grāvji, kuru vietā aug koki, tai skaitā 22 liepas. Preiļu novada pašvaldībai, kas atļāva liepas nozāģēt, bija jāsniedz skaidrojums Dabas aizsardzības pārvaldei, kādi bija apsvērumi, pieņemot šādu lēmumu, to nesaskaņojot ar pārvaldi. Sarunā ar Preiļu novada pašvaldības Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāju Ivetu Piziču, viņa atzina – tika pieļauta kļūda.
"Jā, no mūsu puses ir pieļauta kļūda, nosakot apkārtmērus. Cilvēks, kas to darīja, vairs nestrādā pašvaldībā šobrīd, bet ne par to ir stāsts; labi, ka šis fakts ir atklājies, un attiecīgi mēs tālāk rīkojamies, ir apturēti darbi," stāstīja Piziča.
Dabas aizsardzības pārvalde, apsekojot liepu rindu, uz diviem kokiem ir atradusi īpaši aizsargājamās sugas spožās skudras atradnes. Tādējādi liepas atzītas par saudzējamām.
"Pārvaldes atzinumā ir rakstīts, ka visu liepu rinda tiek noteikta kā šo skudru dzīvotne. Un attiecīgi nebūtu pieļaujama visas koku rindas nociršana," informēja pārvaldē.
Tā kā liepas nedrīkst nozāģēt, "Latvijas Valsts ceļi" ir lēmuši, ka ceļa darbus veiks vien daļēji, saīsinot virsmas rekonstrukcijas posmu par 1,6 kilometriem.
"Patlaban būvdarbi, atbilstoši esošajai iecerei notiek šajā ceļa posmā, taču tie notiks 1,6 kilometru īsākā posmā, proti, līdz tai vietai, kur sāk augt koki," stāstīja uzņēmuma pārstāve Anna Kononova.
Ja no ceļa netiek atvadīts ūdens, ko nevar darīt, netraumējot liepu saknes, ceļa virsmas rekonstrukciju nevar veikt kvalitatīvi, norādīja Kononova. Meklēt citus risinājums, kā, piemēram, ceļu virzīt uz otru pusi, ko atbalsta arī zemes īpašniece, uzņēmumā uzskata par pārāk dārgiem tēriņiem.
"Tas nozīmē, ka tur ir nepieciešami vismaz divi gadi tehniskajai projektēšanai, zemju atsavināšanai un citiem tehniskajiem darbiem. Protams, ievērojami lielāki līdzekļi realizēšanai. Un, ņemot vērā to, ka minētajā posmā braucēju skaits ir neliels, tas ir vietējās nozīmes autoceļš ar nelielu satiksmes intensitāti, tad šī pārbūve, kas būtu jāveic, lai atstātu kokus, kur viņi aug, izmaksātu ievērojamus līdzekļus. Un patlaban tie nav pieejami. Arī vērtējot, vai tur būtu lietderīgi tik lielu summu ieguldīt, visticamāk, šis posms nebūs starp prioritātēm," skaidroja Kononova.
Šāds lēmums gan neapmierina vietējos iedzīvotājus, kuriem ik dienu nākas pārvietoties pa grants seguma ceļu. Ir savākti vairāk nekā 100 iedzīvotāju paraksti, kuri vēlas, lai ceļa darbi turpinātos, kā iecerēts.
"Gribas, lai tas ceļš būtu. Ko var attīstīt laukos, ja nav laba piebraucamā ceļa? Jāizvērtē, kur ir tā lielākā daļa sabiedrības interešu – saglabāt tās liepas vai turpināt ceļa remontu?" stāstīja Ilga Ūsāne. Viņa jau vairāk nekā 30 gadus dzīvo šī ceļa malā.
Sieviete atzina, ka jau ļoti ilgi ir gaidījuši šos darbus. Veicot tos vien posmā no Viļānu puses līdz liepām Brišku ciemā un tālāk darbus neturpinot, tiek aizmirstas cilvēku intereses.
"Būtu pateicīga, ja būtu gan aita dzīva, gan vilks paēdis. Pret liepām, es domāju, ne man, ne visiem pārējiem cilvēkiem nav nekāda iebilduma. Ja būtu iespējams taisīt ceļu līdz liepām, un tad to gabaliņu pamest, kur tās liepas aug, tad turpināt tālāk, tas būtu vislabākais variants!" sacīja Ūsāne.
Ceļa posmam Viļāni–Maltas Trūpi–Lomi virsmas rekonstrukciju nav izvēlējušies veikt "Latvijas Valsts ceļi", ņemot vērā prioritātes. Darbi notiek, jo ceļa posms tika iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas plānā. Darbu finansējums paredzēts teju pusotrs miljons eiro.