Galēnos Roberta Mūka muzejā sarunas par laimi folklorā un dzīvē

Lai aicinātu gavēņa laikā padomāt par garīgām vērtībām, Riebiņu novada Galēnos Roberta Mūka muzejā notika sarunas par folklorā balstītām Latgales tradicionālām vērtībām, salīdzinot, kā cilvēki laimi uztvēra folklorā un kā tā tiek uztverta mūsdienās. Sarunu vadīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore Angelika Juško-Štekele. 

Galēnos Roberta Mūka muzejā sarunas par laimi folklorā un dzīvēLāsma ZUte
    Roberta Mūka muzejā Galēnos sarunā par vērtībām, kas atrodamas folklorā un arī tagad mūsdienu sabiedrībā,  nelielajā telpā bija jāmeklē papildu krēsli, lai visiem atnākušajiem būtu vieta, kur sēdēt. Profesore Angelika Juško-Štekele, runājot par vērtībām folklorā, pievērsās laimei - par to, kā cilvēki to meklējuši un sapratuši.

    “Laime ir ļoti komplicēta, no vienas puses, bet, no otras puses, folkloras materiālā - pasakās, tautasdziesmās - laime ir vienkārši aprakstāma, tā ir cilvēka labbūtība, ja tādu vārdu varētu lietot, un tā labbūtība ir tad, kad tu savā vietā, savā laikā, vidē, kur atrodies, tu esi gandarīts par to, kas tev ir. Tā gandarījuma un labbūtības sajūta, ja pastāv, tad tā varētu būt laime; tikko tā labbūtības sajūta zūd, tad folklora rāda ceļus, ka cilvēks dodas viņu meklēt. Un šie scenāriji, būdami arhetipiski, viņi atkārtojas ikdienas dzīvē. Un šobrīd mēs kuluāru sarunās dzirdam, ka cilvēkiem labbūtības problemātika ir aktualizējusies, izmaiņas sabiedrībā rosina domāt par tām vērtībām, vai es tur, kur tagad esmu, jūtos laimīgs, vai es tāds būšu pēc kāda laika; kad zūd kaut kāds pamats zem kājām, tad cilvēks sāk meklēt vērtības,” stāsta profesore Angelika Juško-Štekele.

    Folklorā var atrast arī neīstās vērtības, ar kuru palīdzību iespējams mācīties, kā būtu pareizāk. Tā kādā pasakā puisis vēlas būt laimīgs, tāpēc meklē mežā maģisko papardes ziedu, kas sniedz bagātīgu un bezrūpīgu dzīvi, bet laime izrādās mānīga.

    “Ir tādi priekšstati par papardes ziedu, ka tas, kurš to atrod, ir laimīgs, kā katrs mēs to saprotam. Tas puika gāja katru nakti uz mežu un atrada papardes ziedu, un noplēsa to, un pamodās pilī, guļ gultā, zīda palagos, liels galds noklāts ar gardumiem, zelta, sudraba šķīvji, kalpi skraida un jautā, ko piedāvāt. Puika tik laimīgs. Bet tajā laimes pasaulē, tur viena mūsu diena paskrien ātri, ātri, vairāku gadu garumā, viņam liekas, ka viņš tur nodzīvoja trīs dienas un domā, kur mani vecāki palika, jāiet paskatīties. Viņš iziet no pils, dodas uz savu māju, un māja sabrukusi, vecāku nav. Viņš iet pie kaimiņa un prasa, kur palika Antons un Anna, kur palika mani vecāki? Izrādās, ka viņi jau divdesmit gadus kā nomiruši, un tad puika saprata, ka laimes mirklis, ko viņš nodzīvoja pilī, bija nelaimes mūžs viņa tuvākajiem cilvēkiem.”

    Kā norāda Robert Mūka muzeja vadītāja Marta Binduka, filozofa, domātāja un rakstnieka Roberta Mūka muzejs ir piemērots, lai ļautu cilvēku prātiem uzdod jautājumus un meklēt atbildes.

    “Visi pasākumi Mūka muzejā notiek paša Mūka virzīti, jo viņš ir rakstījis par šīm vērtībām, par dvēseliskumu, par cilvēka spēju dzīvot, kā iekšēji jūt, nevis, kā prasa apstākļi,” atzīst Roberta Mūka muzeja vadītāja Marta Binduka.

    “Kā Jums šķiet, kur laime slēpjas? Laikam jau katrā pašā. Ja prot priecāties par to, kas apkārt, tad ir laime, ja nesaredz neko labu, tad nav laimes. Kā izdodas jums ikdienā priecāties par sīkumiem, par to, ka nav nekādu lielu nelaimju,” atzīst pasākuma apmeklētāja Anita.

    Anitai piekrīt Līvija, kura mēģina laimi meklēt sev apkārt, priecājoties par saviem tuviniekiem un paveikto.

    “Kā domā pats cilvēks, - ja es domāju, ka slikti, tad ir slikti, bet īstenībā varbūt ir ļoti labi, bet mēs domājam, ka kaimiņam ir labi, salīdzinām,” spriež Līvija.

    Profesore Angelika Juško-Štekele sarunas noslēgumā minēja šādu atziņu: cilvēks ir laimīgs tad, kad var citam ko dot, kā minēts tautasdziesmā - “Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt”.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti