ĪSUMĀ
- Vizuālajā apsekošanā secināts, ka tilts pāri Zunda kanālam ir neapmierinošā stāvoklī.
- Tilts slēgts, kamēr notiks tehniskā apsekošana.
- Nav skaidrs, vai kāds būtu gatavs tiltā ieguldīt.
- Šis tilts nevienam nepieder. Līdzīgi ir arī ar citiem gājēju tiltiem.
Vizuālajā apsekošanā konstatēts, ka tilts pāri Zunda kanālam ir neapmierinošā stāvoklī. Tiks veikta padziļināta tehniskā apsekošana, kas varētu ilgt aptuveni divus mēnešus. Pēc tam arī būs redzams, vai pār to pārvietoties ir droši vai arī nepieciešams tilta remonts. Burovs vēl neņēmās teikt, vai pilsēta būt gatava ieguldīt naudu tilta sakārtošanā.
Viņš stāstīja, ka tilts pāri Zunda kanālam nepieder nevienam. Tādējādi būs jāizvērtē, kurš investēs tiltā - pilsēta vai valsts.
„Šodien mēs pieņēmām lēmumu, ka nekavējoties aizliedzam tilta ekspluatāciju gājējiem. Lai tas paliek kā tilts tikai [komunikāciju] tīkliem. Savus tīklus tur plāno uzlikt „Gaso”, bet, protams, viņi pārbauda, vai to vispār var izdarīt, vai tilts ir drošs. Tur ir arī „Rīgas siltuma” tīkli. Tiltu taisām ciet, Rīgas domes Satiksmes departaments veic tehnisko apsekošanu, un pēc tam mums vajadzētu vēlreiz satikties un pieņemt lēmumu – vai ir nepieciešami nelieli uzlabojumi, lai atjaunotu tā izmantošanu gājējiem, vai nav. Bet šeit paliek jautājums – kas veic investīcijas? Īpašuma piederību var skatīt uz divām pusēm – gan uz pašvaldību, gan arī uz valsti,” skaidroja Burovs.
Viņš pastāstīja, ka kopumā bez saimnieka ir astoņi Rīgas tilti. „Beidzās padomju laiki, īpašnieku nav. Kas tos izbūvēja, arī šobrīd ir grūti sameklēt – vai tos izbūvēja dzelzceļš vai kāds cits. Tajā laikā viss bija kopīgs, neviens neskatījās,” norādīja Burovs.
Kopš tā laika gan jau pagājuši gandrīz 30 gadu, bet pašvaldība līdz šim piekopusi strausa taktiku – kamēr tilti turējās kopā, neviens jautājumus neuzdeva. Slēdzamajam Zunda kanāla tiltam nesen pat izbūvēja apgaismojumu. Tas esot bijis „politisks lēmums”, komentēja Burovs: „Saprotiet, ar ieslēgtu apgaismojumu īpašuma piederību ir grūti pārbaudīt. Jā, nepārbaudīja, es varu to pateikt.”
No visiem bezsaimnieka tiltiem bažu neesot vien par tiltiem pār Brīvības gatvi pie veikala „Alfa” un pār Ulmaņa gatvi pie veikala „Sky”. Pēc vizuālās apskates Rīgas būvvalde ieteikusi slēgt gājēju kustību pār tiltu pie Zasulauka stacijas un pār Zunda kanālu starp Ķīpsalu un Pārdaugavu.
„Secinājums ir viens – jāveic pastiprināšanas pasākumi atsevišķām konstrukcijām. Šobrīd mēs runājam par margām. Tā kā nav pārliecības, ka šīs konstrukcijas ir drošas, ir pieņemts lēmums slēgt šo tiltu līdz brīdim, kad tiks veikta padziļināta tehniskā apsekošana un saprasts, kas ir ar tilta nesošajām konstrukcijām,” norādīja būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Taču jelkādus kapitālieguldījumus kavē saimnieka trūkums. Vienošanās, kas kuram pieder, nav arī pēc tikšanās, kurā pirmdien pie viena galda sēdās dažādu Rīgas domes departamentu, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji. Rūpi par Zasulauka stacijas tilta tehnisko apsekošanu uzņēmies „Rīgas siltums”, kam tur ir komunikācijas, bet par tiltiem pār dzelzceļu pie Daugmales, Šķirotavas un Jāņavārtu stacijām Rīgas dome vērsīsies pie Satiksmes ministrijas, jo tie atrodas „Latvijas dzelzceļa” zemesgabalos.
Zunda kanāla tiltam, kas pēc dokumentiem kā gājēju pārvads vispār neeksistē, bet ko ikdienā bieži lieto Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti, abos galos uzlikšot restes. Tehnisko apsekošanu veiks Rīgas domes Satiksmes departaments. Kas notiks pēc tam, Burovam pagaidām atbildes nav.
„Pēc tam runāsim ar to pašu RTU, cik viņi ir ieinteresēti, ar tiem pašiem tīklu turētājiem, ar valsti. Redzēsim, varbūt tas varētu būt kopējs finansējums. Bet, lai par to runātu, vajadzētu saprast kopējās izmaksas,” norādīja Burovs.
Trauksmi par Zunda tilta stāvokli un izdrupušajām margām sociālajos tīklos sāka celt apvienība „Pilsēta cilvēkiem”. Tās vadītājs Māris Jonovs atzīst – gandrīz jājūtas vainīgiem, ka viņu aktivitātes dēļ tiltu tagad slēgs.
„Runājot par pārējiem tiltiņiem – tā ir tā iespēja ļaut cilvēkiem iet ar kājām un braukt ar velo, neko neatņemot automašīnām, bet saimniecībai līdzi netiek sekots. Dīvaina situācija – skatāmies, kā brūk, bet īsti neliekamies ne zinis. Plakātiem „Rīga top skaistāka” blakus ir brūkoši objekti. Dīvaini, bet varbūt pēc šodienas kāds kaut ko sāks darīt, sakārtos papīrus un kaut kas mainīsies. Bet straujas pārmaiņas mēs laikam negaidām,” teica Jonovs.
Ar atjaunošanu pašlaik īsti neveicas arī tiem tiltiem, kam pašvaldība ir oficiāls saimnieks. Darbu atsākšanai pilnā mērā uz Deglava tilta joprojām tiek gaidīts būvvaldes atzinums. Bet Brasas tilta gadījumā būvvaldes galavārds tiek gaidīts, lai vispār saprastu – turpināt vecā tilta remontu vai celt jaunu.
KONTEKSTS:
Paradoksāla situācija izveidojusies uz vairākiem Rīgas gājēju tiltiem. Kaut arī dabā tie pastāv un cilvēki, dodoties ikdienas gaitās, tos izmanto jau gadu desmitiem, juridiski tie nevienam nepieder, un neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli. Viens no tādiem ir dzelzsbetona pārvads pār Zunda kanālu, kas ir sliktā stāvoklī.
