Dienas ziņas

“Amnesty International”: Ukrainā pastrādāti kara noziegumi

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aktualizējas jautājums par Gaiziņkalna dāvinājumu

Gaiziņkalna virsotnes dāvināšana Latvijas valstij joprojām strupceļā

Lai Latvijas augstākajā vietā Gaiziņkalnā allaž plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs, tam jāpieder latviešu tautai. Ar šādu pārliecību ASV dzīvojošie Gaiziņkalna mantinieki ir izteikuši vēlmi kalna virsotni atdāvināt valstij. Viena no mantiniecēm ir devusies mūžībā, un tas, iespējams, var mainīt Gaiziņa likteni.

Pirms sešiem gadiem sāktās sarunas par Gaiziņkalna virsotnes dāvināšanu Latvijas valstij joprojām ir strupceļā un šķiet, kādu laiku arī vēl netiks atrisinātas. Apeļu dzimtas juridiskais pārstāvis Matīss Kukainis apliecināja, ka pagājušā gada 20. oktobrī trimdā dzīvojošā Inese Apele ir devusies mūžībā.

"Inese ir mirusi, viņai nebija bērnu vai vīra, mantinieki ir Ineses brāļi un māsa, kas jau ir kopīpašnieki. Mantinieki plāno virsotni, ap hektāru, dāvināt valstij. Tikai virsotni! Vai nu pašvaldībai vai valstij," stāstīja zvērināts advokāts Matīss Kukainis.

Līdzšinējās sarunas ar valsti par dāvinājuma pieņemšanu nav bijušas rezultatīvas. Lai arī virsotne tiktu atdota par baltu velti, valsts baidās uzņemties pavadošās saistības, kas mērāmas vairākos miljonos eiro.

"Ir virkne nosacījumu, ar kādiem šis dāvinājums vispār varētu tikt izpildīts. Šie nosacījumi valstij izmaksātu ļoti dārgi. Tas arī ir viens no tiem iemesliem, kāpēc ļoti grūti turpināt sarunas. Otrs – tie būtu nepieciešami papildu resursi valstij, lai šo objektu uzturētu, tāpēc arī tas dāvinājums līdz šim nav noticis. Ja šīs prasības nemainās, īsti nav iespējams runāt par šī dāvinājuma pieņemšanu," sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Savukārt Madonas novada pašvaldība, kas šobrīd apsaimnieko Gaiziņa dabas taku, pauž gatavību pieņemt dāvinājumu un meklēt finansējumu, taču mantinieki vairāk sliecas uz sarunām ar valsti.

"Pēdējos gadus pašvaldība faktiski nav iesaistīta šajās sarunās. Mēs īsti nezinām, kas tur ir noticis, bet dāvinājuma kā tāda Latvijas valstij nav. Līdz ar to tas valstī ir privātīpašums joprojām, un tur īsti attīstīt nevar ne valsts, ne pašvaldība. Mūsu intereses būtu, lai šis kalns attīstās, viennozīmīgi. Pirmkārt, tur ir vajadzīgs asfaltēts pievedceļš, bet tie visi ir valsts ceļi, tā ka tas noteikti būtu numur viens. Pati virsotne, tornis, infrastruktūra. Es to redzu kā struktūrfondu projektus; vai tos realizē pašvaldība vai valsts, tas jau ir tīri tehnikas jautājums," norādīja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (Zaļo un Zemnieku savienība).

Tikmēr ilgās peripetijas ap Gaiziņkalnu sabiedrībā raisījušas diskusijas, kur daļa negāciju tiek veltīta arī Apeles kundzei. Kā uzsvēra Kukainis, viņam nav saprotama šāda sabiedrības un mediju attieksme.

"Cilvēki pieņem, ka Ineses ģimenei tas ir jādara. Nevis priecīgi, ka kāds vispār apsver tādu iespēju dāvināt, bet ka tas ir viņas pienākums. Viņa pati samaksāja, lai uzmērītu atdalāmo virsotni un veica veselu virkni darbu, lai šo dāvināšanas procesu virzītu uz priekšu," norādīja advokāts.

Savukārt uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka pārējais īpašums, bez virsotnes, tiek pārdots blakus esošo zemju īpašniekam Jurijam Šefleram, Kukaiņa atbilde ir sekojoša: "Ja Apeļu ģimene ir pietiekami latviska, ka gatava dāvināt virsotni Latvijas tautai, tad ir skaidrs, ka viņiem rūp arī visa pārējā īpašuma liktenis. Bet pagaidām nav plānots to pārdot. Vispirms ir jāsakārto mantojuma lietas, tad ģimene izlems, ko darīt tālāk."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt