Aktuāli

Vecpiebalgā - varas maiņa, Burtniekos - tiecība uz sadarbošanos

Aktuāli

Skolu ēdinātāji ceļ trauksmi, ka ar 1,42 eiro viena bērna brīvpusdienām nepietiek

Gaismas internātskolā klausās ziņas vieglajā valodā, citādi ziņu saturs ir nesaprotams

Gaismas internātskolā klausās ziņas vieglajā valodā, citādi ziņu saturs ir nesaprotams un neinteresants

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas Radio ziņas vieglajā valodā kopš septembra skan jau ceturksni pirms septiņiem vakarā. Ziņas, kas vēsta par aizvadītajā dienā svarīgāko, to izstāstot daudz vienkāršākiem vārdiem un lēnākā tempā, mūsu ēterā klausāmas jau vairāk nekā gadu. Tās iecienījuši sveštautieši, bērni, gados vecāki ļaudis, kā arī cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem.

Stopiņu novadā esošā Gaismas internātpamatskola ir mācību iestāde izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tās mērķis ir audzēkņus sagatavot patstāvīgai dzīvei ārpus internāta, darbam, ģimenei. Cik viegli ir iegūt sev nepieciešamo informāciju?

Gaismas internātskolā ierodos ap pusdienas laiku. Internātā dzīvo 105 audzēkņi no visas Latvijas. Intervijas tēma ir – vieglā valoda. Latvijas Radio jau vairāk nekā gadu aizvadītajā dienā svarīgāko apkopo un stāsta vieglajā valodā, ziņas daudz vienkāršākiem vārdiem un lēnākā runas tempā, nekā tas ir ierasti. Šīs ziņas klausās arī internātā.

Skolas direktore Vita Felsberga sarunai uzrunājusi divus skolēnus - 6.klases audzēkni Ralfu un 9.klases skolnieku Mārtiņu, kuram pamatskolā rit pēdējais mācību gads. Sarunā piedalās arī Kristaps, Gaismas skolas absolvents, tagad – sētnieks. Sarunājamies telpā, kur tehnikai ir interneta pieslēgums, jo mēģināsim informāciju meklēt arī tiešsaistē un vērtēt, cik viegli uzrakstīto varam saprast.

''Es tā kā dažreiz ieeju internetā un paskatos kādus jaunumus, kas ir valstī noticis. Kādi ir laika apstākļi, lai es zinātu, ko ģērbt virsū. Sekoju līdzi, vai ir notikušas kaut kādas avārijas,'' saka Mārtiņš.

Mārtiņš no 9.klases, tāpat kā Kristaps, stāsta, ka ikdienā visvairāk interesē laika ziņas. Mārtiņam un Ralfam ir viegla garīga atpalicība, bet Kristapam – smagāka. Lielāko daļu sarunas viņš vienkārši klausās. Par ziņām vieglajā valodā skolēni uzzinājuši pavisam nesen. Ziņas klausījušies kādā no mācību stundām un secinājuši, ka divās minūtēs vieglajā valodā varot uzzināt daudz vairāk nekā vienā parastā ziņu sižetā, kur uzmanība tiekot pievērsta sarežģītām detaļām. Ralfs skaidro:

''Es internetā nekad ziņas neskatos. Es vienmēr caur televizoru skatos, un par ziņām vieglajā valodā es pirmo reizi dzirdēju - direktore pastāstīja par tām ziņām. Es nekad nebiju zinājis, kas tās tādas ir. Man „Degpunktā” visvairāk interesē, jo tad es varu zināt, kas notiek Latvijā, arī to, vai uz ielām ir droši. Interesantāk ir skatīties tādas ziņas. „Bez tabu” es skatos tāpēc, ka vienkārši ir interesanti.
- Esi mēģinājis skatīties arī parastās ziņas, „Panorāmu”?
- Nē. Nu tās ziņas, nav interesanti skatīties.''

Direktore piebilst, ka speciālo skolu audzēkņiem interesantākas ir ziņas, kas ir saprotamas. Stāsta būtību palīdzot izprast arī vizuālais materiāls, tas, vai televīzija telefonsarunas tekstu nodrukā ekrānā un vai sižeta sākumā redzams tikai diktors, vai arī uzreiz mainās piefilmējumi, tā radot asociācijas. No ziņām šie jaunieši paņem sev interesanto un saprotamo.

Atrast darbu palīdz skolas personāls, kas dodas ar absolventu kopā izlasīt un izskaidrot darba līguma prasības un amata aprakstā rakstīto. Mācot arī to, kas jāzina no likumiem, piemēram, par smēķēšanu skolas teritorijā. Atveram arī Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Šā likuma uzdevums ir noteikt bērnu tiesības, brīvības - Mārtiņš mēģina lasīt. Tādi vārdi, kā „reglamentē”, „regulē” un citi ir grūti izlasāmi. Puiši atzīst, no savas gribas garos teikumus pat nemēģinātu lasīt.

Direktore saka, tagad vieglās ziņas skolēniem atskaņošot biežāk, tikai tā viņi varot uzzināt būtisko, no kā iepriekš izvairījušies sarežģītības dēļ. Arī interneta ziņu un izklaides portālus neviens neizmantojot. Likumus, pēc direktores domām, būtu nepieciešams ierunāt audio versijās un vieglajā valodā. Iespējams, ka kompetencēs balstītais mācību saturs, ko jau tagad praktizē, palīdzēs arī šos cilvēkus pilnvērtīgāk iekļaut sabiedrībā.

''Diemžēl ir ļoti maz, nu, nav izstrādāta pilna sistēma valstī, kur šo vieglo valodu pielietotu. Ja mēs aizejam uz sabiedriskām iestādēm, kas ir valsts iestādes, būtu jābūt informācijai par to, kādu pakalpojumu es šeit varu saņemt arī šajā vieglajā valodā. Es uzskatu, ka katras valsts iestādes, teiksim, resursos būtu jābūt kādam cilvēkam, kurš, lūk, sastopoties ar cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem, varētu būt kā palīgs viņam, lai kārtotu jebkādas lietas,'' klāsta Felsberga.

Patlaban cilvēkiem būtiskais vienkāršākiem vārdiem reti kur tiek paskaidrots. Neskaidrības rodas arī bankās, pasu nodaļās un citur, kur pašam jāizvēlas klienta apkalpošanas numuriņš. Atgriežoties pie ziņām, jāteic, ka puiši reizumis svarīgāko valstī lūdz pārstāstīt brāļiem vai skolotājiem, jo viņi izmaiņas veselības politikā un citās aktualitātēs izskaidro tik reižu, cik nepieciešams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti