Gaisa tilts tika atvērts 1906. gadā. Kara laikā tas pamatīgi tika nopostīts un pēc tam atjaunots. Tilta būvniecības galvenais iemesls bija pavisam vienkāršs - intensīvā dzelzceļa satiksmes radīja draudus cilvēku dzīvībai un veselībai.
"Dzelzceļš līdz 1902. gada Rīgas pilsētā attīstījās ļoti haotiski. Katram bija sava dzelzceļa stacija, līnija, brauca haotiski. Bet vistrakākais bija tas, ka dzelzceļam attīstoties, radās problēmas ar sliežu šķērsošanu. Gājējiem bija risks aiziet bojā, un tādu nelaimes gadījumu ir diezgan daudz, bet tad, kad parādījās braucamie, pirmās automašīnas, tad vispār, ka sliedēm pāri nemaz nevar pārbraukt," stāsta “Latvijas dzelzceļa” pārstāvis Toms Altbergs.
1906. gadā toreizējā Aleksandra ielā tapa Aleksandra tilts, ko mūsdienās pazīstam kā Gaisa tiltu. Pārvada būvniecībai naudu piešķīra Cariskās Krievijas Satiksmes ceļu ministrija. Izmaksas - 320 tūkstoši zelta rubļi. Rīgas pienākums bija atsavināt apkārt esošo zemi. Pilsēta nolēma ietaupīt un neatsavināja visas nepieciešamās platības, tāpēc tilts tika uzcelts šaurāks, nevis ar divām joslām katrā virzienā, kā sākotnēji bija plānots.
"Diemžēl Otrā pasaules kara laikā tiltu uzspridzināja, tas tika sagrauts. Tajā laikā bija viens tramvajs līdz vienam tiltam un otrs tramvajs no tilta tālāk, un iedzīvotāji atkal bija spiesti zemes līmenī pārvietoties pāri sliedēm," skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Aigars Kušķis.
Kamēr tilta uzbērums Teikas pusē necieta, tilta vidus daļa bija stipri bojāta. Tikai 1963. gadā Gaisa tilts tika pamatīgi pārbūvēts un ieguva mūsdienās ierasto izskatu. 1991. gadā tika mainītas metāla sijas, bet vecais bruģis uz tilta tika atstāts. Ņemot vērā intensīvo satiksmes plūsmu, arvien biežāk tiek runāts, ka tilts vairs neatbilst mūsdienu prasībām - tas ir par šauru.
"Ļoti aktuāla ir nepieciešamība šo tiltu uzlabot, sakārtot un pārbūvēt, cik to atļauj vēsturiskais raksturs. Ir plānots, ka to varētu darīt 2020. gadu sākumā. Galvenā problēma ir, protams, seguma kvalitāte, kas varbūt ir vienkāršāk realizējama - atjaunot to vai nu kvalitatīvā bruģī, vai izskatīt citas seguma iespējas. Ir pieaugusi velo kustības intensitāte, arī gājējiem ir nepieciešams šis tilts, un ir svarīgi atrisināt šos jautājumus - paplašināt ietves un izveidot velobraucējiem ērtu tilta šķērsošanu," stāsta Kušķis.
Paredzēts, ka tilts tuvāko gadu laikā mainīsies, bet pašlaik izskatās, ka izbūvēt divas auto joslas katrā virzienā paliks neiespējamā misija arī nākamajā simtgadē.
