Būvfirma "Moduls Engineering" apzinājusi vairāk nekā 1000 adreses skolās un pašvaldību sociālās aprūpes centros visā Latvijā, kur jāuzstāda gaisa kvalitātes mērītāji. Līgums paredz no šīs nedēļas līdz aprīļa otrajai pusei uzstādīt ap 14 000 šādu ierīču. Līgumus ar pašvaldībām par visu ierīču uzstādīšanu paredzēts noslēgt līdz šīs darba nedēļas beigām.
22. februārī valdībā tika pieņemts lēmums piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 4,3 miljonus eiro gaisa kvalitātes mērītāju iegādei. Finansējums tika jau piešķirts 2021. gada vasarā, taču, kā skaidroja ministrijā, ņemot vērā ieilgušo iepirkuma procedūru un vairākkārt veiktās pārsūdzības par iepirkuma rezultātiem, finansējumu pērn nebija iespējams izlietot, tāpēc šogad tas jāpiešķir no jauna.
Faktiskais iepirkumā pasūtīto gaisa kvalitātes mērītāju apmaksai nepieciešamā finansējuma apjoms būs zināms pēc tam, kad visas pašvaldības un valsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādes būs veikušas pasūtījumus vispārīgās vienošanās ietvaros, norādīja ministrijā.
Galvenais gaisa kvalitātes mērītāju uzdevums ir ziņot par paaugstinātu ogļskābās gāzes līmeni, norādot uz nepieciešamību telpu izvēdināt, tādējādi uzlabojot mācību apstākļus un arī mazināt Covid-19 izplatības riskus. Šie dati apkopotā veidā sniegs plašāku ieskatu gaisa kvalitātes problemātikā izglītības iestādēs.
Uzņēmuma "Moduls Engineering" valdes loceklis Kristaps Grīniņš sacīja: "Pie sienas būs uzstādīts sensors, kam būs iespēja ar gaismas vai skaņas signāliem paziņot par paaugstinātu CO2 līmeni. Šie dati par CO2 līmeņiem tiks pārraidīti uz uztvērēju, kas savukārt to centralizēti pārraidīs uz serveri, kur šos datus apkopos, un ministrija varēs izvērtēt, kādi kurā vietā ir parametri par ventilāciju un gaisa apmaiņu."
Līdzšinējie novērojumi liecina, ka bieži vien izglītības iestādēs vienīgā telpu ventilācijas iespēja ir atvērt logu.
SIA “Moduls Engineering” iekārtas līdz šim paguvis uzstādī aptuveni 30 skolās.
Babītes vidusskolas direktora vietnieks Pēteris Rutulis Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka skolā uzstādītas 52 ierīces un pašlaik notiek to kalibrēšana.
"Tad, kad būs gaisa kvalitāte sliktāka, tad šī iekārta signalizēs, ka, piemēram, tā gaisa kvalitāte ir slikta, un līdz ar to veiksim vēdināšanu, atverot logus. Būs sensorās gaismas, mirgos gaismas, dažādu krāsu lampiņas. Protams, šīs iekārtas mums atvieglos, sapratīsim, cik papildus mums jāvēdina šīs telpas," norādīja Rutulis.
Daudzviet skolu ēkās ir izbūvētas ventilācijas sistēmas, taču tās bieži ir ārpus ierindas, jo ir netīrītas vai netiek izmantotas kādu citu iemeslu dēļ. Jauno gaisa kvalitātes mērītāju rādījumi palīdzēs uzlabot mācību apstākļus klasēs, savukārt datu apkopojumu no gaisa kvalitātes mērītāju sniegtās informācijas liks lietā, lai ilgākā termiņā organizētu skolu ventilācijas sistēmu atjaunošanu vai izbūvi skolās, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktora vietniece Gunta Arāja.
"Teiksim tā, izglītības iestāžu ventilācijas izbūve ir paceļama daudz augstāk prioritāšu sarakstā starp pašvaldību investīciju projektiem. Tiem no valsts puses tiks radīti dažādi labvēlīgi apstākļi, lai pašvaldībām būtu pieejami aizdevumi izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai, gan arī atsevišķas grantu programmas. Par gaisa kvalitāti sabiedriskajās ēkās, jo īpaši skolās, jau kādu laiku bijušas debates, bet nu būs arī visaptveroši un pieejami dati," viņa sacīja.
Izglītības un zinātnes ministrija arī sagaida, ka skolas telpas vēl aktīvāk vēdinās.
Iepriekš eksperimentā secināts, ka sliktākā gaisa kvalitāte ir uz pirmo mācību stundu, jo starp stundām klases apzinīgi izvēdina, bet pēc tām ne.
Process iekavējās
Mērierīču uzstādīšana, salīdzinot ar sākotnējiem plāniem, ir iekavējusies, vairumā skolu to datus varēs sākt apzināt tikai pavasarī, kad laikapstākļi būs jau daudz labvēlīgāki.
Tāpēc visaptverošu ieskatu gaisa kvalitātes problemātikā skolā varēs gūt tikai nākamajā gadā.
Vienlaikus apzinoties, ka ventilācijas sistēmu pilnveidošana skolās nebūs ātrs pasākums, būtu rosināma diskusija par skolēnu skaita ierobežošanu vienā klases telpā, lai katram klases telpā esošajam nodrošinātu vismaz divus kvadrātmetrus, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.
Viņa norādīja: "Līdz ar to aicinu sākt runāt, ka šajās standarta skolas ēkās, kas pārsvarā būvētas padomju laikā, varētu būt [klasē] ne vairāk kā 25 bērni, lai katram sanāktu vismaz divi kvadrātmetri. Jāsāk noteikt skolēnu maksimālo skaitu telpā atbilstoši higiēnas prasībām."
Gaisa kvalitātes problēmas izglītības iestādēs pētījusi arī Veselības inspekcija. Tā pirms gada 50 skolu monitoringā secināja, ka 92% klašu telpās gaisa kvalitāte neatbilst Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām.
