Panorāma

Policija: "Vairāk saules" maksātas "aplokšņu algas"

Panorāma

Aktierim J. Kubilim-95!

Sola mainīt gaisa kontroles mērījumu kārtību

Gaisa kvalitāte ap Valdgales kūdras ugunsgrēku – normāla; tā centrā - neapmierinoša

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Būtiska mikrodaļiņu koncentrācija gaisā ir izveidojusies tikai Valdgales kūdras ugunsgrēka teritorijas iekšienē, proti, Stiklu ciemā. Ap ugunsgrēku gaisa kvalitāte ir normāla. Tomēr normatīvie akti šobrīd neparedz gaisa pārbaudes vērienīgu ugunsgrēku laikā. Turklāt nav arī ierīču, ar kurām nepieciešamos mērījumus veikt.

Par spīti milzīgajam piedūmojumam, ko pirmajās ugunsgrēka dienās varēja ne vien redzēt, bet arī just vairāku desmitu kilometru attālumā no degšanas teritorijas, pirmie gaisa kvalitātes mērījumi tika veikti tikai piektajā ugunsgrēka dienā. Kā norāda Valsts vides dienests (VVD) – tas ir noticis, reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu, nevis tādēļ, ka to prasītu likums.

“Nav paredzēta tādi gaisa kvalitātes mērījumi ugunsgrēka gadījumos ne tad, kad deg rūpnīca, ne tad, kad deg māja, ne tad, kad deg mežs,”

saka Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova. “Saprotot sabiedrības lielo ieinteresētību, cenšamies maksimāli sagādāt šo informāciju,” viņa paskaidro.

VVD vadītāja gan atzīst, ka pēc tam, kad aktuālās problēmas būs novērstas, ministrijai būtu jāizstrādā regulējums, kas nosaka dienestu rīcību šādās situācijās. Bet pašlaik gaisa kvalitātes mērījumi ugunsgrēka apkaimē notiek katru dienu, tiesa, to nodrošināt nemaz nav bijis tik viegli. “Tika pieņemts lēmums mēģināt noteikt šo piesārņojuma līmeni ar faktiski tādām ļoti inovatīvām metodēm,” norāda Koļegova.

Šobrīd nepieciešamās pārvietojamās gaisa pieputekļojuma mērierīces gan Latvijas dienestiem nemaz nav, jo tās esot ļoti dārgas. Ir trīs stacionārās mērierīces, ko parasti izmanto vietās, kur nepieciešams ilgstoši mērīt gaisa kvalitāti, piemēram, kravas ostu tuvumā, bet arī tās šobrīd nav pieejamas, jo atrodas Vācijā uz kalibrāciju. Tādēļ līdzīga šāda stacionārā mērierīce ir aizlienēta no kāda privāta uzņēmuma, izjaukta un piemērota tam, lai to varētu pārvietot.

Pielāgotā ierīce ļauj ugunsgrēka apkārtnē izmērīt mikroskopisku pelnu, kūdras un citu putekļu daļiņu koncentrāciju gaisā. “Tās ir ļoti sīkas putekļu daļiņas, kuru izmērs ir mazāks par 10 mikroniem, tātad kaut kur tūkstošā daļa no milimetra. Kāpēc tieši šī daļiņas? Jo tās var iekļūt ļoti dziļi elpošanas ceļos un radīt dažādas veselības problēmas,” saka Veselības inspekcijas vecākais eksperts vides veselības jautājumos Normunds Kadiķis.

Pirms divām dienām ievāktie dati liecina – degošajai teritorijai apkārtējās pilsētās būtiska piesārņojuma nav. Savukārt ļoti liels piesārņojums ir tiešā ugunsgrēka vietas tuvumā.

Arī Stiklu ciemā, kas atrodas degošās teritorijas iekšienē, sīko daļiņu koncentrācija gaisā pārsniedz ASV noteikto standartu, pēc kā vadās Veselības inspekcija. “Šeit ir aptuveni pārsniegts divas trīs reizes, (..) ir jāpadomā evakuēt tos iedzīvotājus, kuriem ir hroniskas saslimšanas,” saka Kadiķis.

No evakuētajiem teju 120 Stiklu ciema iedzīvotājiem aptuveni trešā daļa ir parakstījušies, ka paši uzņemas atbildību par savu veselību un dzīvību, un atgriezušies mājās. Lai izvairītos no sīko putekļu daļiņu iekļūšanas elpceļos, mediķi iesaka valkāt marles maskas, savukārt glābēji pauž, ka situācija nav tik bīstama.

“Runājot par kaitīgumu, ugunsdzēsēji notikuma vietā strādā 12 stundas, un daudzi no viņiem jau vairākkārtīgi tur ir strādājuši, viņi joprojām visi ir pie labas veselības. Tas ir apliecinājums tam, ka tas kaitīgums nav tik liels,” norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Turpmākajās dienās veikto gaisa kvalitātes mērījumu rezultātus iedzīvotāji varēs atrast Veselības inspekcijas mājaslapā. 

KONTEKSTS:

Ministru kabinets pirmdien, 23. jūlijā, apstiprināja starptautiskās palīdzības lūgšanu ugunsgrēka dzēšanai Talsu novada Valdgales pagastā. Latvija lūdza helikopterus ugunsgrēka dzēšanai arī no Eiropas Savienības valstīm, bet arī Eiropā plosās meža ugunsgrēki, tādēļ pieejams tikai viens helikopters. Palīdzība tādējādi lūgta Baltkrievijai, kas gatava uz Latviju sūtīt ugunsdzēsībai paredzētu helikopteru un tā apkalpi. Jau iepriekš ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīts Lietuvas helikopters.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) iepriekš bija izdevies noturēt ugunsgrēka liesmas iekšējā perimetrā. Taču vēl joprojām degšanas perimetra iekšienē ir vietas, kur liesmas izplatās. Ugunsdzēsējiem palīdz ne tikai citi operatīvie dienesti, bet arī iedzīvotāji un uzņēmēji, piemēram, ar traktoriem pievedot ūdeni dzēšanai. Otrdien, 24. jūlijā, klajā gan nāca ziņas, ka ārpus ugunsgrēka perimetra, iespējams, ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana.

Ziņas par ugunsgrēku Talsu pusē dienests saņēma pagājušās otrdienas, 17.jūlija, vakarā. Trešdien no savām mājām tika evakuēti lielākā daļa netālā Stiklu ciemata iedzīvotāju, tostarp tur esošā bērnunama iemītnieki. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti