Tā ļauj noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem. Tā ir neaizstājama arī tad, ja slimnieks ir bez samaņas.
Slimnīcas norāda, ka daļa no tiem ir cilvēku, kas nav samaksājuši, jo bijuši gana bezkaunīgi, lai to nedarītu. Savukārt citiem naudas vienkārši nav bijis.
Pacientu parādiem gan ir tendence samazināties, pērn tie bija 592 000 eiro, bet kopējie parādi vienalga pārsniedz četrus miljonus eiro. “Ir bijuši gadījumi, kad personas apstrīd, ka ir šeit bijušas un grib izmantot kolēģa apdrošināšanas polisi,” stāsta slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Kopš piektdienas, kad sistēma Gaiļezerā ieviesta, pārbaudīti vidēji 10 pacienti dienā. Pieci – lai viņus identificētu, pieci – lai verificētu jeb pārbaudītu personību.
Iekārta, protams, ir arī neaizstājams rīks, ja cilvēks ir bezsamaņā. “Var būt, ka [cilvēks ir] notriekts uz ielas (..) vismaz varam operatīvi noskaidrot personas datus un nodot policijai, ja piederīgie sāk meklēt, tad izdosies atrast,” norāda Višņakovs.
Tiesa, ne visus pārbaudītos sistēma atpazīst. Jo ne visu Latvijas iedzīvotāju pirkstu nospiedumi atrodami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzē. Viens bezsamaņā esošais izrādījās Polijas pilsonis, bet viņš atguvās un pats pateica savu vārdu.
Pacientes gan atzīst, ka ārstēšanās slimnīcā ir dārga. “Par piecām dienām 50 eiro. Man ir apdrošināšana. Tas ir daudz. It īpaši tāpēc, ka šajā laikā jau tu nepelni, jo tu taču esi uz slimības lapas,” norāda viena no pacientēm Ruta Daukšta. Viņai piekrīt vēl viena paciente Ruta Antonoviča. “Man jāmaksā 40 eiro, taču ir apdrošināšana, un darbs nosedz. Tā ir liela nauda. Baro ļoti slikti. Man vīrs katru dienu ēdienu veda,” viņa saka.
