Tieši valsts būvinspekcijas likvidēšana krīzes laikā, pēc daudzu ekspertu un politiķi domām, bija viens no iemesliem, kas veicināja traģēdijas Zolitūdē iespējamību. Tāpēc Saeimas Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas deputāti izbraukuma sēdē vēlējās pārliecināties, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nav tikai birokrātiska institūcija, kas savus funkcijas pilda formāli.
„Viena no versijām, kas bija izmeklēšanas komisijai sēžu laikā, ka Būvniecības kontroles birojs tika radīts, ali tautu nomierinātu, bet faktiski tā kapacitāte nav pietiekoša, lai tiešām pārbaudītu. Mums bija šaubas, vai netiek radīta un neattīstās birokrātiska institūcija, kas pārbauda tikai papīrus, nevis praksē var konstatēt riskus,” par bažām stāstīja Saeimas Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis („No sirds Latvijai”).
Jau vēlāk, vērtējot notikušo ēku pārbaudi, deputātu pieaicinātais būvinženieris Artis Dzirkalis norādīja, ka pret kontroles biroja speciālistu darbs konkrētās inspekcijas laikā viņam iebildumu nav bijis: „Ja jautājums ir par to, kā kontroles biroja darbinieki veic šo darbu, man nekas iebilstams nav. procedūras ir skaidrs.”
Dzirkalis arī piebilda, ka šobrīd spriest par pārbaudes rezultātiem un visas ēkas drošību tomēr ir pāragri: „Protams, tagad uzreiz grūti pateikt par visām detaļām, jo ēka ir liela. Tāpēc šajā īsajā posmā saprast, kāds būs gala rezultāts, ir grūti. Bet ceru, ka īpašnieks to atzinumu ņems vērā.”
Savukārt Būvniecības valsts kontroles būvinspektors Nauris Asarītis atklāja, ka slimnīcas ēkas nav ļoti sliktā stāvoklī, tomēr pārkāpumu tajās ir daudz: „Šie pārkāpumi daļēji ir ekspluatācijas nekontrolē un nolaidība.”
Eksperts norāda, ka neapmierinošs ir fakts, ka ēku un komunikāciju ekspluatācijā nereti pieļautas paviršības un apšaubāmi pagaidu risinājumi.
„Konkrēti tas, ka viņus atļauj pārvērst par pagaidu, piemēram, uzlikt pagaidu stiprinājumu, atstātu pagaidu sienu ar dēļu sienu,” stāsta Asarītis.
Tiesa, eksperti lēš, ka pašlaik pārbaudē atklātie trūkumi ir tādi, kurus var novērst aptuveni divu nedēļu laikā, un kopumā būvinspektoru darbā šāda veida atklājumi ir ikdiena. To apliecināja arī Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis: „Lai cik tas kādam liktos traki vai ne traki, tā ir Latvijas ikdiena. Šādā stāvoklī ir arī citu īpašnieku ēkas. Un mēs kā būvinspektori sākam sarunu par konkrētajām nepilnībām, un atkarībā no sarunas rakstura un būvinspektora viedokļa, būs uzdevums vai nu novērst nepilnības vai jau uzdodam veikt tehnisko izpēti. To var veikt vai nu pasūtītāji, pieaicinot tehniskos ekspertu, vai arī mūsu biroja tehniskie eksperti," sacīja Druķis.
Viņš arī uzsvēra, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nav „soda ekspedīcija” un mērķis nav sodīt ēkas īpašnieku, bet gan atklāt nepilnības.
12.Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti izbraukuma sēdē bez iepriekšējā brīdinājuma nolēma apmeklēt kādu sabiedriski nozīmīgu ēku ar mērķi pārbaudīt, kā strādā Būvniecības valsts kontroles birojs.
