Gaidot ledus sastrēgumu pārraušanu, Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pazemina ūdens līmeni

Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē pēdējās divās dienās aktīvi izstrādā ūdeni, tādējādi pazeminot ūdens līmeni, lai atbrīvotu vietu iespējamai straujai ūdeņu pieplūdei, portālam lsm.lv pastāstīja uzņēmuma "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumiem, ūdens līmenis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pēdējo divu diennakšu laikā pazeminājies par diviem metriem.

Kā norādīja Bidere, arī 2013. gada lielajos palos "Latvenergo" rīkojās līdzīgi. Toreiz,

izirstot ledus sastrēgumam augšpus ūdenskrātuves, ūdens pieplūdums bija tik straujš, ka ūdenskrātuvē 20 minūtēs ūdens līmenis cēlās par metru.

"Šobrīd tas [Pļaviņu HES] strādā, gan ņemot vērā palus, gan arī turpina ražot elektrību ierastajā režīmā. Savukārt palu laikā saņems VUGD (Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) koordinējošu un regulējošu informāciju," skaidroja Bidere.

Līdz ar ūdens līmeņa pazemināšanu Pļaviņu ūdenskrātuvē ūdens līmenis divu dienu laikā ir krities arī posmā līdz pat Jersikai par vidēji 30-80 centimetriem.

Vairāki ledus sastrēgumi joprojām ir posmā no Daugavpils līdz Pļaviņām, un viens no tiem turpina aizturēt ūdens masas Daugavpils un Ilūkstes novadā, kur applūdušas palienes, vairāki ceļi un apdzīvotas vietas.

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad 10. martā notiks VUGD sadarbībā ar “Latvenergo” organizētā koordinācijas sanāksme, kurā piedalīsies pārstāvji no vairāku pilsētu un novadu pašvaldībām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Sanāksmes mērķis ir aktualizēt iesaistīto institūciju sadarbību un rīcību iespējamo plūdu apdraudējuma gadījumā.

Uzņēmumā "Latvenergo" norāda, ka nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras, tāpēc var vilkt tikai aptuvenas paralēles starp laika apstākļu un iespējamā iznākuma cēloņsakarībām.

Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ledus segai Daugavā un sniega segas biezumam Latvijā, taču, lai novērtētu iespējamos palus, ir svarīgi vērot situāciju Baltkrievijas un Krievijas teritorijā, kur atrodas divas trešdaļas no kopējā Daugavas baseina. Tāpēc "Latvenergo" ik dienas saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par situāciju Daugavā – esošo un prognozējamo ūdens līmeni, aktuālos datus par tā izmaiņām, kā arī Baltkrievijas kolēģu aktuālās prognozes par iespējamajām ūdens līmeņa un sniega segas izmaiņām šajā valstī, kas tieši ietekmē arī rīcību un "Latvenergo" hidroelektrostaciju darbu.

Pavasarī ledus iešanas brīdī Latvijā ir iespējami divi scenāriji, kādos attīstīsies sniega segas kušana. Pirmajā, labvēlīgākajā no tiem, pie vienmērīgas temperatūras paaugstināšanās ledus un sniegs kūst lēnām, zemei pakāpeniski ļaujot uzsūkt daļu ūdens. Savukārt nelabvēlīgais variants paredz, ka, temperatūrai strauji paaugstinoties, zeme nepagūst atkust un kūstošā ledus masai ūdenī pievienojas upes krastos kūstošā sniega masa.

Būtiski, lai siltais laiks vispirms iestājas Latvijā un tikai pēc tam Baltkrievijā, jo šādi iespējams pakāpeniski izstrādāt visu Daugavas baseinā sakrājušos ūdens daudzumu. Strauja sniega un ledus kušana vispirms Baltkrievijā var radīt ledus sablīvējumus Daugavā, kas veidotu dabiskus upes nosprostojumus, ceļot ūdens līmeni.

Lielai ledus masai kūstot un veidojot aktīvu straumi, vislielākos draudus rada vižņi – zem ūdens peldošie ledus gabali, kas ievērojami apgrūtina upes straumes plūdumu. Arī fakts, ka zeme upes krastos ir sasalusi dziļā slānī, var radīt pamatu bažām par iespējamajiem plūdiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt