Doma ir palielināt mazos sodus par ātro braukšanu, piemēram, ja atļautais ātrums pārsniegts līdz 20 kilometriem stundā. Tik bargus sodus kā Igaunijā gan ierēdņi neplāno. Ja kaimiņvalstī pārsniegts atļautais ātrums līdz 20 kilometriem stundā, var draudēt pat 85 latu sods, stāsta Igaunijas policijā. Pie mums - pagaidām pieci vai desmit.
Kopš neveiksmīgi beidzās tā sauktā fotoradaru sāga un no Latvijas ceļiem pazuda uzņēmuma „Vitronic” ātruma mērītāji, satiksmes plūsma ir kļuvusi ātrāka. To ievērojuši autovadītāji un arī policija. „Apmēram par četriem kilometriem ir pieaudzis vidējais braukšanas ātrums. Kaut vai, ja paņemam Rīgas apvedceļu Salaspils virzienu, tad šeit no pērnā gada 92 kilometriem šogad jau fiksēti 96 kā vidējais braukšanas ātrums, arī plus četri kilometri,” stāsta Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.
Vidējais braukšanas ātrums šobrīd ir aptuveni 94 kilometri stundā. Drošas braukšanas skolas pārstāvis Edmunds Ozolnieks saka - Latvijā uz ceļiem ātrums ir liels.
Uzsākot ikdienu bez radariem, jau pērnā gada decembrī policija saprata, ka jānovirza lieli cilvēkresursi satiksmes uzraudzībai. Tāpēc arī strauji nepieauga ceļu satiksmes negadījumu skaits, tikai par 4%. Vasara gan uz ceļiem aizvadīta diezgan asiņaini. „Apmēram 50% negadījumu bija tieši tādi, kur bija vai nu pārsniegts vai izvēlēts neatbilstošs braukšanas ātrums, arī dažādu manevru veikšana, piemēram, apdzīšana,” stāsta Vineta Mistre.
Tad cietušie nonāk mediķu rokās, kuri glābj viņu dzīvības, cenšas palīdzēt atgūt veselību, kustību spējas. Vairākus ātrbraucējus un viņu pasažierus aizvadītajā vasarā operējis Rīgas Austrumu slimnīcas klīnikas traumatologs - ortopēds Andris Vikmanis. „Dominē autoavārijas ar jauniešu piedalīšanos, kuru parasti ir pilna mašīna un visi alkohola reibumā. Tās ir vissmagākās traumas, tur ir daudz darba ar visiem, kas paliek dzīvi vai paliek nedzīvi. Tur ir ātrums, pagriezienā izslīd ārā, sitas pret kokiem vai otrajā virzienā iebrauc pretējā joslā,” ārsts min piemēru.
Pāri robežai brauc prātīgi
Tiesa, kad Latvijas autovadītājs dodas ārpus valsts robežām, braukšanas paradumi mainās. Pēkšņi spēj braukt ar atļauto ātrumu, ierēķina, ka no Latvijas robežas līdz Tallinai brauks ar ātrumu 90 kilometri stundā. To novērojis drošas braukšanas skolas pārstāvis Edmunds Ozolnieks: „100 kilometru uz vienu pusi, 100 kilometru uz otru pusi, un Latvijas autobraucējs kļūst ļoti likumpaklausīgs. Viņš aizbrauc uz Igauniju, arī viss ir kārtībā, aizbrauc uz Lietuvu, arī viss ir kārtībā. Bet šeit mājās viņš kaut kā jūtas nesodītāks, jūtas daudz labāk, līdz ar to šos sodus mēģina ignorēt.”
Te iemesls ir Igaunijas bargie sodi par ātruma pārsniegšanu. Aptuveni 85 lati - tāds Igaunijā ir maksimālais sods, ja ceļu policijas fiksētais ātrums pārsniegts līdz 20 kilometriem stundā. Vidējais sods, ko par šādu pārkāpumu maksā vadītājs - aptuveni 28 latu. Ja ir atkārtots pārkāpums, tad sods jau tuvojas maksimālajam.
Ar fotoradariem ir vienkāršāka rēķināšana, stāsta Igaunijas Ceļu satiksmes policijas komisārs Riho Tanaks. „Ja ātruma pārsniegšanu fiksē kameras, tad rēķināt ir ļoti viegli - katrs pārsniegtais kilometrs virs 93 kilometriem stundā, ja noteiktā robeža 90 kilometru stundā, maksā trīs eiro.”
Proti, ja atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz par desmit kilometriem, autovadītājam jāšķiras no 30 eiro - aptuveni 21 latiem. Igaunijas policijas pārstāvis arī atzīst - Igaunijā sodi mazina tieksmi braukt ātrāk. Viņaprāt, samaksājis sodu, šoferis pārdomās savu rīcību, izdarīs secinājumus un uzvedīsies korekti. Par 85 latu soda apmēru Tjaneks saka: „Varu teikt, ka ar Igaunijas algām ne visiem tas ir viegls sods. Ir cilvēki, kuru ienākumi ir lielāki, taču arī viņi zina - ja pirmo reizi ir dabūjuši sodu, ar to viss nebeigsies, nākamajā reizē viņiem var atņemt autovadītāja tiesības.”
Igaunijā vidējais fotoradaru fiksētais pārkāpums - septiņi līdz 15 kilometru stundā, lielāku pārkāpumu ir samērā maz. Tiesa, ir arī nelabojami autovadītāji. Igaunija meklē risinājumus - policija jau iepazinusies ar Latvijas sodu punktu sistēmu, taču domā arī vēl par citām iespējām. „Psihologam būtu jāvērtē, vai šādi cilvēki vispār drīkst būt mašīnas vai cita transportlīdzekļa šoferi. Mēs tam Igaunijā tagad pievēršam lielu vērību, domājam, ka varētu ieviest rehabilitāciju un izvērtēšanu - vai cilvēks, kurš desmit reizes gadā pārsniedzis ātrumu, vai veicis citus ceļu satiksmes pārkāpumus, vispār var būt vadītājs. Varbūt viņam jāiet kājām vai pašam ir nepieciešams šoferis,” saka Tjanaks.
Neadekvāti mazs sods
Arī Latvijā jau kādu laiku diskutē, ka vēlmi pa ceļiem steigties, varētu mazināt naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Salīdzinot ar kaimiņvalsti, naudas sodi mums ir krietni zemāki, piemēram, vieglajai automašīnai pārsniedzot ātrumu līdz 20 kilometriem stundā - no pieciem līdz desmit latiem.
Tas nav adekvāti, saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Golubevs: „Ir acīmredzami Latvijā - ļoti mazs sods. Un, ja mēs paskatāmies Eiropas kontekstā par ātruma pārsniegšanu, Latvijā sods par ātruma pārsniegšanu ir vismazākais Eiropā, nav otras valsts tādas, kur par ātruma pārsniegšanu ir pieci lati naudas sods. Tie ir pieci līdz desmit lati, ja mēs pārsniedzam līdz 20 kilometriem stundā ātrumu, tajā pat laikā pastāv iespēja izteikt brīdinājumu, to var izteikt arī līdz 30 kilometriem stundā, braucot ārpus apdzīvotām vietām. Tas nozīmē, ja ir zīme 50, bet es braucu ar 80, policijai, izvērtējot situāciju, ir iespēja piemērot vadītājam brīdinājumu.”
Tāpēc Ceļu satiksmes drošības direkcija ar Iekšlietu ministriju vienojusies - sodi par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem ir jāceļ, vismaz tie, kas šobrīd ir mazi. Golubevs uzreiz norāda, ka Igaunijas naudas sodu līmeni noteikti nav plānots sasniegt. Iecerēts sadalīt pirmo sodu slieksni - līdz 10 kilometriem stundā un no 11 līdz 20. Proti, minimālā soda piecu latu vietā būs vismaz desmit latu vai par vairāk, savukārt desmit latu vietā - vismaz 20. Tiesa, par apmēriem vēl ir diskusijas.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Godmane-Pētersone uzskata, ka soda apmērs ir veids, kā cilvēkiem likt pārdomāt savu rīcību pirms pārkāpt noteikumus. „Mēs zinām, ka neskatoties uz to, ka dzērājšoferiem sodi ir pietiekami lieli un smagi gan attiecībā uz diennaktī, gan soda naudām kā tādām, principā cilvēku skaits ir neskatoties uz diennaktīm, kas šīs normas pārkāpj. Tas nav vienīgais veids, kā jūs varat cilvēkus ierobežot, bet tas ir veids, kā pastiprināt, un es to atbalstu,” skaidro Godmane-Pētersone.
Taču kā ļoti būtisku risinājumu Iekšlietu ministrija sauc fotoradaru atgriešanu. Jau izskanējis, ka piecu gadu laikā plānoti vismaz simts fotoradari. Pa divdesmit pieciem gadā. Tikpat būs arī tukšie ietvari. Godmane-Pētersone atgādina, ka arī šobrīd policijas automašīnas aprīkotas ar mobilajiem radariem.
Tiesa, fotoradari uz ceļiem varētu atgriezties ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē. Ja ar sodu politikas izmaiņām nebūs kavēšanās, lielāki sodi par ātruma pārsniegšanu varētu stāties spēkā varbūt pat nākamā gada sākumā. Gan Iekšlietu ministrija, gan arī CSDD noliedz, ka abi šie pasākumi plānoti komplektā. CSDD uzsver - Latvijā sen jau vajadzēja palielināt sodus.
