ĪSUMĀ:
- “Jelgavas autobusu parks” izsludinājis iepirkumu, lai par miljonu eiro nopirktu 32 lietotus autobusus.
- Pastāv aizdomas, ka iepirkuma mērķis ir izpirkt šobrīd pilsētā kursējošos autobusus.
- Precīzi iepirkumā prasītos autobusus var nodrošināt pilsētas mēra Andra Rāviņa dēla Riharda vadīts uzņēmums.
- Autobusu parka vadītājs: Izvēle par labu lietotu autobusu iegādei liecina par pāriešanu uz “zaļāku” transportu tuvākajā nākotnē.
- Jelgava, izmantojot Eiropas fondu atbalstu, nupat kā iegādājusies četrus elektroautobusus.
- Pilsētas mērs: Bezizmešu auto jau drīz būs pilsētas nākotne, bet tikai ne tagad.
- Pērn Jelgavas sabiedriskajā transportā pārvadātāja izmaksas uz vienu pasažieri bijušas lielākās starp valstspilsētām.
- Pasažieru pārvadājumu organizēšanā gaidāmas pamatīgas izmaiņas – būs jāiepērk noteikts daudzums “tīro” autotransportu.
- Ne ātrāk kā pēc gada pašvaldībām varētu būt pieejami atbalsta mehānismi videi draudzīgā transporta iegādei.
Uzņēmums, no kura pilsēta nomā autobusus un kuru līdz šim vadīja Jelgavas mēra dēls Rihards Rāviņš, šobrīd ir reorganizācijas procesā. Un, visticamāk, arī tam nolietotos autobusus vairs nevajadzēs. Tā visa fonā – jauna Eiropas direktīva, kas pakalpojumu sniedzējiem prasīs, lai iepirkumos līdz pat trešdaļai transporta būtu videi draudzīgi – tīri vai bezizmešu.
Jelgavas sabiedrisko transportu nodrošina tikai “Amo Plant” autobusi. Tie ražoti Jelgavā, uzņēmumā, kuru 2005.gadā dibināja Maskavas mērija kopā ar akciju sabiedrību “Ferrus”, par mazākuma akcionāru kļuva arī Jelgavas dome. Pirmais autobuss no līnijas noripoja 2010.gadā, bet jau četrus gadus vēlāk uzņēmumam pasludināja maksātnespēju. Tas, kas nav mainījies, ir fakts, ka Jelgava aizvien šos autobusus nomā no firmas “Ferrus”. Šī uzņēmuma vadībā kopš 2017.gada ir Jelgavas mēra Andra Rāviņa (Zaļo un Zemnieku savienība) dēls Rihards. Pilsētas mērs šajā faktā problēmas nekad nav saskatījis.
“Viņš sniedz zināmus pakalpojumus, bet es tur neredzu nekādas problēmas. Tās ir konkursa kārtībā izvēlētas lietas, un tā viņš notiek,” tā vēl šajā pavasarī raidījumam “De facto’ teica Andris Rāviņš.
Taču nu paredzamas izmaiņas.
31.augustā beidzās pirms trim gadiem noslēgtais pilna servisa nomas līgums, kura vērtība bija ap 3,5 miljoniem eiro.
Un šoreiz “Jelgavas autobusu parks” autobusus nolēmis pirkt, ne vairs nomāt. Līdz iepirkuma noslēgumam vēl uz pusgadu par pusmiljonu eiro nomu nodrošinās tas pats “Ferrus”.
Izsludinātajā konkursā pašvaldības uzņēmums par miljonu eiro meklē 32 lietotus pilsētas autobusus ar dīzeļdzinējiem. Prasības līdzīgas kā iepriekš nomas līgumā – lai visi autobusi būtu viena ražotāja un vienas markas, tikai nobraukums ne vairs līdz 500 000 kilometru, bet gan līdz 700 000 kilometru.
“Apmēram tirgū jau, šāds komerctransports, šādā vecumā, ja mēs paskatāmies tirgus analīzē, ir tuvu tam. Tie jau, kas ir virs 700 000, tie jau ir, kā saka, salīdzinoši kritiskākā stāvoklī, un tas ir tāds pieņēmums, ka autobuss varētu līdz tiem 900 000 līdz miljonam nokalpot,” skaidroja Jelgavas autobusu parka valdes loceklis Gints Burks.
“Ferrus” neatklāja, vai viņi startēs šajā konkursā, jo negribot atklāt konkurentiem savus nodomus. Tomēr viņi Latvijā varētu būt vienīgie, kuri spēj piedāvāt tik lielu skaitu viena modeļa lietotus autobusus. Jelgavas mērs Andris Rāviņš norādīja, ka izpētījuši tirgu un piedāvājumu varot iesniegt pretendenti no Igaunijas un Beļģijas, tādēļ esot pāragri prognozēt uzvarētāju.
Autobusu parka vadītājs apgalvojis, ka šobrīd izvēle par labu lietotu dīzeļautobusu iegādei ir fakts, ka nākotnē pilsēta vēlas pāriet uz pilnībā videi draudzīgu sabiedrisko transportu. Taču tā iegādei Eiropas līdzfinansējums būs pieejams tikai pēc aptuveni trim gadiem, un uz tādu laiku nomas līgums varētu būt neizdevīgs. Tiesa gan, arī esošais nomas līgums ir uz trim gadiem, tādēļ šis arguments šķiet apšaubāms.
“Ja mēs nomājam, mēs neesam noteicēji par situāciju,” saka jelgavas mērs. Taču uz iebildi, ka tādā gadījumā viņi jau tagad nav noteicēji, viņš attrauc, ka turpmāk “mēs būsim”. Kas mainījies? Rāviņš atbildēja – beidzies nomas līgums.
Bet “Jelgavas autobusu parka” vadītājam piemin iespējamu autobusu izpirkšanu: “Ja mēs tos autobusus izpērkam, nopērkam, tad skatīsimies, kā kaut kas notiek tirgū. Arī tirgus analīzi mēs esam veikuši, tā kā ir vairāki šādi iespējamie piegādātāji, kas varētu mums piegādāt šos autobusus. Tad nu tas ir mūsu īpašums, un tad, kad mēs tiekam pie Eiropas naudām, tad nevienam pret to autobusu vairs nav nekādu saistību, un mēs viņus varam tālāk... Tā ir mūsu problēma, kā mēs viņus realizējam tirgū.”
Paralēli pašvaldības viedokļa maiņai, pārejot no autobusu nomas uz iegādi, reorganizācija notiek arī domes ilggadējā partnerī “Ferrus”. Šobrīd Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāze liecina, ka uz tās vārda ir vairāk nekā 40 “Amo Plant” autobusu, no tiem 34 ir septiņus līdz desmit gadus veci. Pēc sadalīšanas “Ferrus” turpinās nodarboties ar komunālās tehnikas tirdzniecību un attiecīgu pakalpojumu sniegšanu.
“Ferrus” valdes priekšsēdētājs Rihards Rāviņš uz “De facto” jautājumiem atbildēja rakstiski: “Reorganizācijas rezultātā visas līdzšinējas saistības ar klientiem (ne tikai “Jelgavas autobusu parku”), kuru darbība ir saistīta ar sabiedriskajiem vai privātajiem pasažieru pārvadājumiem, ir nodotas SIA “Eco Bus”.”
Andris Rāviņš par dēla karjeru un situāciju kompānijā ir labi informēts: “Viņš tur nav nekādi, tā kā...”
Esošās “Ferrus” valdes, tostarp Rāviņa, pilnvaru termiņš ir līdz 17.septembrim. Savukārt “Eco Bus” ar Rāviņu darba attiecību nav un netiekot plānotas. Tā kā “Eco Bus” plāno strādāt ar videi draudzīgu transportu, tas liek secināt arī, ka vecie dīzeļautobusi uzņēmumam vairs nebūs vajadzīgi.
Uz jautājumu, vai vēlme nevis nomāt, bet nopirkt šos autobusus nav arī reveranss piegādātājam, jo, iespējams, pēc pāris gadiem viņam vienkārši nebūs kur likt šos vecos autobusus, “Jelgavas autobusu parka” vadītājs atbildēja: “Es domāju, ka nē.”
Jelgava, izmantojot Eiropas fondu atbalstu, nupat kā iegādājusies četrus elektroautobusus. Arī šos sākotnēji plānoja iegādāties no “Ferrus”, taču uzņēmums ar piegādi kavējās, un līgumu dome bija spiesta lauzt, lai nezaudētu līdzfinansējumu. Atkārtotajā iepirkumā uzvarēja “Solaris”, ko iepriekš izbrāķēja.
Jelgavas mērs sola, ka bezizmešu auto jau drīz būs pilsētas nākotne – nākamajā iepirkumā tāda prasība būšot pilnīgi visam pilsētas transportam.
“Šobrīd pilsēta strādā pie divām programmām: vai nu mēs iesim ceļu, ka izmantosim akumulatoru autobusus, kas ir, protams, zaļie. Un otrs variants ir ūdeņraža autobusi. Lai mēs varētu iet uz ūdeņraža autobusiem, mums ir jāsaprot, ka ūdeņraža ražošana būs pie mums, Jelgavā. Līdz ar to mums jāatrod ir, un mēs šobrīd esam uzrunājuši, vairākus ārzemju investorus, kas ir gatavi domāt un runāt ar mums par ūdeņraža ražošanu,” norādīja pilsētas mērs.
“Jelgavas autobus parks” lietoto autobusu iepirkumu izsludināja 31.jūlijā. Tas ir – divas dienas pirms tam, kad Latvijā vajadzēja stāties spēkā Eiropas direktīvai, kas prasa ikvienā sabiedriskā transporta vai tā pakalpojuma iepirkumā nodrošināt noteiktu skaitu tīru vai bezemisiju transportlīdzekļu. Tiesa gan, Saeima atbilstošās izmaiņas nacionālā līmeņa likumos pieņēma tomēr nedaudz vēlāk – 2.septembrī, un tam vajadzētu stāties spēkā tuvākajā laikā. Deputātu balsojums par pārmaiņām bija vienbalsīgs.
Pēdējo trīs gadu dati rāda, ka Jelgavas sabiedriskajā transportā pārvadātāja izmaksas uz vienu pasažieri bijušas lielākās starp valstspilsētām, liecina Autotransporta direkcijas apkopotie dati.
Turklāt līdzīga tendence vērojama arī pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes pasažieru pārvadājumu jomā. Piemēram, 2019.gadā Jelgavā šīs izmaksas uz pasažieri bija 1,43 eiro, Rīgā – 1,26 eiro, Ventspilī – 0,9 eiro, bet pārējās – ap 50 centiem. Savukārt šogad, pirmajā pusgadā Jelgavas izmaksas bija 2,6 eiro, Rīgas – 2,1 eiro, Ventspils – 1,5 eiro, bet pārējās valstspilsētās – ap vienu eiro vai zemāk.
Pasažieru pārvadāšanai daļa transporta būs jāiepērk videi draudzīgs
Līdz ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu un Latvijas nacionālajiem likumiem, kam būtu jāstājas spēkā tuvākajā laikā, pasažieru pārvadājumu organizēšanā gaidāmas visai pamatīgas izmaiņas – pasažieru pārvadājumu veikšanai būs jāiepērk noteikts daudzums “tīro” vai bezizmešu autotransports.
Ikvienā sabiedriskā transporta iepirkumā līdz 2025.gada beigām ceturtdaļai vai trešdaļai autotransporta, atkarībā no to veida, būs jābūt tīriem vai bezemisiju. Savukārt jau no 2026.gada šāda prasība attieksies jau uz pusi no iepirkuma.
Eiropas lēmuma pamatā ir fakts, ka aptuveni trešo daļu no siltumnīcefekta gāzēm rada transporta sektors.
“Skaidrs, ka šis ir jautājums, kur Eiropa ir lēmusi par kopīgu risinājumu un arī attiecīgi virzās uz mērķiem,” norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Rudīte Vesere.
Esošo autobusu parku nebūs jānomaina, jo prasība attieksies tikai uz no jauna iegādātajiem autobusiem. Tādēļ pirmie pārmaiņas sajutīs tie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuriem jau tuvākajā laikā būs jāatjauno autoparks vai kuri plāno slēgt jaunus nomas vai pakalpojumu līgumus.
“Tas, kas ir mainījies un kas vispār mainās, ka direktīva attiecināma arī uz pakalpojumiem. Iepriekš bija teikts, ka pasūtītāji, kas pērk autotransporta līdzekļus, tostarp arī autobusus, ir tiesīgi vērtēt šos autobusus, un zaļākiem autobusiem dot kādas priekšrocības. Tas, kas ir mainījies ar direktīvas pieņemšanu, ka tā noteiks robežvērtību, kāda ir jāsasniedz katrai dalībvalstij attiecībā uz katru konkrēto autobusa veidu,” skaidroja Autotransporta direkcijas Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva.
Jelgavas autobusu parka vadītājs Burks neslēpj, ka, organizējot iepirkumu par lietotu dīzeļautobusu iegādi, iepirkuma datums apzināti izvēlēts tāds, lai uz to neattiektos direktīvas prasītās pārmaiņas. Pretējā gadījumā varētu gadīties, ka jau šajā iepirkumā 35% autobusu būtu jābūt “tīriem”.
Gan viņš, gan Jelgavas mērs Rāviņš norādīja uz to, ka to kompensē citi pilsētas sasniegumi vides jomā. Viņi akcentēja, ka Jelgava ir ar uzviju izpildījusi Eiropas lielo pilsētu apņemšanos – pēdējo divdesmit piecu gadu laikā samazināt izmešu daudzumu pilsētā par ceturto daļu.
“Šie mērķi bija iekļauti gan pilsētas stratēģijā, gan arī mūsu “Jelgavas autobusu parka” stratēģijā, un šobrīd ir noslēgts jauns Mēru pakts ar mērķi samazināt CO2 izmešus par 40%. Līdzīgs mērķis ir izvirzīts arī mūsu jaunajā stratēģijā – samazināt šos CO2 izmešus faktiski līdz pat nullei, respektīvi, pilsētā nodrošinot pilnībā bezizmešu transportu,” sacīja Burks.
Bet, tā kā jaunā stratēģija vēl dzīvo uz papīra, Jelgavas pilsētas uzņēmums autoparku veido ar jau minētajiem lietotajiem dīzeļa autobusiem.
“Ja viņi būtu atbildīgi, tad viņi noteikti būtu risinājuši, un pagaidu risinājums – var jau būt, ka tas ir vajadzīgs, bet arī viņam ir jābūt ļoti pārdomātam. Gaidīt kaut ko un līdz tam kaut kā nebūt – varbūt mazliet bijis jārēķina arīdzan, kādas ir kopējās izmaksas ilgtermiņā un ne tikai izmaksas, bet arī kādas ir šīs ietekmes ilgtermiņā,” atzina VARAM pārstāve Vesere.
Autotransporta direkcijas Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva atzīmēja: “Jāsaka, ka sabiedriskā transporta organizēšanas funkcija pilsētām ir tāda ļoti autonoma. Jā, tur direkcija var izteikt tikai savu viedokli par to, kā tas būtu organizējams vai kādi autobusi būtu iegādājami. Protams, ka, zinot, ka viss fokuss šobrīd ir uzlikts uz šo tīro, zaļo vidi, tīriem transportlīdzekļiem, iegādāties dīzeļa autobusus ir mazliet tā kā pāri tam, uz ko iet vispār kopējā politika sabiedriskajā transportā.”
VARAM norādīja, ka pašvaldībām būs paredzēti atbalsta mehānismi videi draudzīgā transporta iegādei. Tie varētu būt pieejami ne ātrāk kā pēc gada vai diviem.
Viens no lielākajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu organizētājiem – Autotransporta direkcija nupat kā noslēgusi lielu daļu iepirkumu par starppilsētu maršrutu nodrošināšanu, vēl daļa iepirkumu ir procesā.
Tas nozīmē, ka arī starppilsētu autobusos direktīvas prasītā tīro vai bezizmešu transportlīdzekļu proporcija parādīsies pēc desmit gadiem, līdz ar nākamo iepirkumu.
Pēdējā iepirkumā prasība pēc videi draudzīgajiem autobusiem bijusi pasūtītāja griba. Šobrīd ir 26 maršruti, kuros no augusta kursē bezizmešu autobusi. Direkcija pārliecinājusies par to, ka šādi autobusi ir iegādāti un tiem ir uzlādes stacijas, kā arī fiziski pārbaudījusi, vai autobusi patiešām brauc norādītajos maršrutos.
Jāatzīmē, ka jaunās direktīvas ieviešana tuvākajos gados Latvijā lielāko ietekmi varētu atstāt uz pašvaldību budžetiem. Taču attiecīgo likumprojektu anotācijā ir norādīts, ka šī ietekme nav precīzi aprēķināma, jo izmaksas atkarīgas no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām.
