Tie ir galvenie argumenti, ar ko Rīgas dome (RD) nākamā gada budžetā pamato gandrīz 700 000 eiro tēriņus komunikācijas uzlabošanai ar sabiedrību. Tik dāsnus izdevumus rīdzinieku informēšanai, ko opozīcija sauc par propagandu, dome plāno gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
RD centrālā administrācija patlaban algo deviņus sabiedrisko attiecību speciālistus. Vismaz viens vai vairāki tēla veidotāji strādā arī katrā domes apakšstruktūrā. Rīgas dome un padotības iestādes izveidojušas desmitiem interneta mājaslapu, ar kuru starpniecību pašvaldība sazinās ar rīdziniekiem.
Sabiedrisko attiecību speciālistu skaits un budžeta tēriņi šai nozarei ir tik haotiski, ka Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Uģis Vidauskis kopējos rādītājus un naudas summas nemaz nevar nosaukt.
"Protams, katram departamentam ir savi, atsevišķi tēriņi. (..) Es tagad neesmu apsēdies un to [sabiedrisko attiecību budžetu RD] visu saskaitījis ," viņš atsaka.
Tikmēr pavisam precīzus skaitļus rāda Rīgas domes nākamā gada budžets, kura kopējie tēriņi plānoti gandrīz 800 miljonu eiro apmērā. Piemēram, Rīgas atpazīstamībai nākamgad domāts izlietot 2,5 miljonus eiro. Taču deputāti un departamenti domes izlemšanai iesnieguši papildu pieprasījumus sešu miljonu eiro apmērā. 677 700 eiro paredzēti rīdzinieku uzrunāšanai. Paredzēts par 200 000 eiro pārveidot Rīgas mājaslapu, bet teju 400 000 iztērēs iknedēļas informatīvajai lapai un portālam. Savukārt par 80 000 algos četrus jaunus speciālistus, kas ar pilsētniekiem par domes lietām runās sociālajos medijos.
"Vairāk nekā 60% rīdzinieku izmanto sociālos tīklos. Viņi ar RD sociālajos tīklos komunicē patiešām ļoti aktīvi, uzdod dažnedažādus jautājumus. Mēs to aicināsim darīt arī turpmāk. Apjoms palielinās ar katru dienu. Lai šī tiešā, divvirzienu nepastarpinātā komunikācija turpinātos, ir vajadzīgi jauni darbinieku resursi," viņš klāsta.
Tikmēr Rīgas opozīcijas deputāte Sarmīte Ēlerte («Vienotība») vērtē, ka priekšvēlēšanu gadā Rīga audzē tēriņus tieši propagandai. "Saprotams, ka pašvaldībai ir jāinformē par to, ko tās dara. Bet, ja mēs šeit redzam, ka ir nepieciešamas četras amata vietas, lai nodrošinātu komunikāciju sociālajos tīklos... Tad es domāju, ka rīdzinieki būs dāsni apveltīti ar šo informāciju. Mums ir zināms pamats domāt, ka arī kapitālsabiedrības, iespējams, ieskaita zināmu naudu šajā pēc būtības propagandas kampaņā. Jautājums ir par samēru," saka Ēlerte.
Tāpat papildu vairāk nekā miljons tiks tērēts it kā tūrisma veicināšanai, bet naudas atšifrējumā redzams alus festivāls un zolītes čempionāts, bet 40 000 paredzēti kādam starptautiskam televīzijas žurnālistu festivālam.
Latvijas Universitātes pasniedzēja Olga Kazaka, kas sociālo mediju lietošanu pētījusi promocijas darbā, Rīgas komunikācijā saredz lielas augšanas iespējas.
Domes kontiem «Facebook» lapā seko 2000 interesentu, bet mikroblogošanas vietnē «Twitter» - 5500. Tas ir maz, it īpaši, ja Rīga tagad lepojas, ka sociālos tīklus lieto 63% pilsētnieku. Kazaka iesaka Rīgai vairāk runāt par pilsētniekiem būtiskām tēmām, nevis tikai slavēt sevi. "Ir skaidrs, ka viņi mēģina atspoguļot, ka mums ir šāds pasākums un tāds pasākums. Taču, ja mēs konkrēti gribam zināt lietas, kas cilvēkiem sāp un rūp, tad sociālie mediji ir vide, kur var uzzināt par cilvēku vajadzībām, organizācijas darbības nepilnībām.
Es ceru, ka tas tiks izmantots un tas nekļūs par propagandas kanālu, kur tiks stāstīts, cik viss ir labi un cik visi ir apmierināti. Tieši atgriezeniskā saite ir tas, kas varētu palīdzēt pašvaldības pakalpojumu pilnveidošanā," vērtē Kazaka.
Pašreiz ar sociālajiem tīkliem tiek galā esošie deviņi Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālisti. Aģentūrai LETA komentējot rezonansi publiskajā telpā un vērtējumus, ka darbu nākamgad sāks "Rīgas mēra Nila Ušakova troļļi", Rīgas dome to sauc par "pilnīgām muļķībām", jo katram darbiniekam būšot noteikts amata apraksts.
