Gadu pēc skrejriteņa vadītāja nonāvēšanas Saldū varētu vienoties par sodu

Bojā gājušais elektriskā skrejriteņa vadītājs, kuru nāvējoši pagājušā gadā notrieca kāds autovadītājs no Saldus novada, otrdien kļuva par notikumu, kas tiek izskatīts tiesas zālē. Saldū Kurzemes rajona tiesā sāka skatīt krimināllietu, taču procesa izskatīšana tika atlikta, jo rasta iespēja vienoties par sodu un mantiskā kaitējuma apmēru. Tajā pašā laikā traģiskais negadījums mudinājis cietušā ģimenes pārstāvjus pievērst uzmanību elektrisko skrejriteņu izmantošanai. 

Gadu pēc skrejriteņa vadītāja nonāvēšanas Saldū varētu vienoties par soduInga Ozola

Tiesas zālē bija ieradušies liecinieki, cietušie un apsūdzētais vīrietis, kurš pagājušā gadā izbrauca no uzņēmuma „Saldus ceļinieks” teritorijas un, nogriežoties uz ceļa, bijis neuzmanīgs. Viņš nepārliecinājās par satiksmes drošību un nedeva ceļu elektriskā skrejriteņa vadītājam, kurš brauca pa autoceļu Ventspils–Kuldīga–Saldus. Pēc sadursmes skrejriteņa vadītājs no gūtajām traumām mira.

Vīrietis, kuram izvirzītas apsūdzības, par notikušo nebija gatavs runāt. „Es nevaru parunāt...” viņš atbildēja uz Latvijas Radio jautājumu.

Apsūdzētā vīrieša advokāts komentārus nesniedza, vien piebilda, ka situācija nav viennozīmīga.

Prokurore Revita Freiberga no plašākiem komentāriem atturējās, taču izskaidroja esošo situāciju konkrētajā krimināllietā: „Kriminālprocesa likums paredz, ka tiesas izmeklēšanā var pieteikt lūgumu par vienošanās noslēgšanu starp cietušo, prokuroru un aizstāvības pusi. Ir tiesā pasludināts pārtraukums, lai dotu iespēju panākt vienošanos par sodu un mantiskā kaitējuma apmēru.” 

Lietā iesaistītajām pusēm jāvienojas līdz šī gada 15. oktobrim, kad gaidāma nākamā tiesas sēde. Tikmēr cietušās ģimenes pārstāve Adelīna Darviņa-Kozlovska uzskata, ka traģiskais negadījums licis pievērst uzmanību elektrisko skrejriteņu izmantošanas drošībai, jo arī pati līdz šim ar tiem braukusi. Skrejritenis ir šķietami ērts un videi draudzīgs. 

„Psiholoģiskā iespaidā un, skatoties uz to, kā tas tiek traktēts likuma ietvaros, es to vairs nevēlos izmantot. Es uztraucos par saviem draugiem un paziņām, kas tomēr intensīvi izmanto, ja skaidrs, ka  viņiem ir pieejami šie elektroskūteri. Brauc nepilngadīgas personas, cilvēki ar un bez tiesībām. Mums jāiemācās izvērtēt, kurš ir vainīgs,” stāstīja Darviņa-Kozlovska.

Sieviete uzsvēra, ka pilsētās var labi redzēt, kas reāli notiek – elektrisko skrejriteņu ātrums ir liels, arī mašīnas brauc ātri, un cilvēki ir neaizsargāti.

„Netiek nodefinēts, kas ir šis ceļa satiksmes dalībnieks, kas ir šīs transporta līdzeklis.

Diemžēl nākotnē būs šie traģiskie gadījumi, tāpat kā velosipēdisti, tāpat gājējus notriec uz gājēju pārējām, bet tas viss ir nodefinēts, kas ir kas,” norādīja Darviņa-Kozlovska.

Likuma grozījumi pagaidām ir iestrēguši, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)  Liepājas nodaļas pārstāvis Arnis Jekste, taču izmaiņas ir gaidāmas. 

„Grozījumos ceļu satiksmes likumā ir noteikts, kas ir elektroskrejritenis. Tas ir tāds ar elektromotoru aprīkots  transporta līdzeklis, kura maksimālais ātrums nepārsniedz 25km/h, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam, aprīkots ar stūri, kas savienots ar kāju balstu virsmu. Bet šie grozījumi ir iestrēguši Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šobrīd esošajos normatīvajos aktos mēs neatradīsim šim elektroskrejritenim skaidrojumu,” stāstīja Jekste. 

Viņš pastāstīja, ka, piemēram, Liepājai, kur šogad parādījās iznomājamie skrejriteņi, jau nācies pievērst situācijai pastiprinātu uzmanību, jo slimnīcā nonāca cilvēki ar dažādām traumām, lauztiem žokļiem un tamlīdzīgi. Izskanējis aicinājums samazināt atļauto braukšanas ātrumu iznomātajiem skrejriteņiem.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Leonīds Tarabans apliecināja, ka statistika Latvijā šobrīd nav optimistiska.

„2019. gadā Latvijā reģistrēti 60 negadījumi, kur bija iesaistīts šis transporta veids, ar 41 cietušo. Šogad jau reģistrēti visā Latvijā 84 negadījumi, no tiem 62 ar cietušajiem. Pērn gājuši bojā divi  – viens Vidzemē un viens Kurzemē, šogad viens Vidzemē,” stāstīja policijas pārstāvis.

Valsts policijai ir sarežģīti kontrolēt transporta līdzekli, ja tas nav definēts. „Nevienam nav noslēpums, ka mēdz braukt pa diviem, īpaši bērni. Apdzen pa ietvēm vai ceļa nomali kopējā transporta plūsmā. Tas nav ne velosipēds, ne mopēds.

Brauc bērni, kuri tikko iemācījušies stāvēt. Viss notiek savvaļā, kurš kā prot, tā arī dara. Tas nav pareizi, manuprāt,” uzsvēra Tarabans.  

Tehniskais progress ir apsteidzis normatīvos aktus, skaidroja CSSD pārstāvis Arnis Jekste. Zināms, ka diskusijas un atšķirīgi viedokļi ir arī Eiropas Savienības (ES) valstu līmenī, kā nākotnē formulēt šos elektriskos skrejriteņus. Diskusijas notiekot Eiropas Parlamenta un ES Padomes darba grupā. Tikmēr ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektriski darbināmie skrejriteņi, Latvijā pieaug. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt