Gads kopš Nacionālās enciklopēdijas iznākšanas: komanda koncentrējas uz digitālo vidi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Piektdien aprit gads, kopš iznākusi Nacionālās enciklopēdijas drukātā versija. Tā bijusi ļoti pieprasīta – no 11 tūkstošiem sējumu nu palikuši tikai nedaudz mazāk kā 1000. Savukārt digitālā enciklopēdija ar katru mēnesi kļūst arvien apmeklētāka. Visbiežāk tiek meklēti materiāli skolas vajadzībām. Tomēr enciklopēdija ir nepārtraukti jāpapildina, kā arī jāatjauno novecojusī informācija. 

Aprit gads kopš iznāca Nacionālās enciklopēdijas drukātā versija
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Kopš 2015. gada septiņu redaktoru komanda ir cītīgi strādājusi pie Nacionālās enciklopēdijas drukātās un digitālās versijas. Tagad – gadu pēc drukātās versijas iznākšanas – galvenais redaktors Valters Ščerbinskis atzīst, ka popularitāte bijusi negaidīti liela. Šī gada laikā turpināts strādāt pie digitālās enciklopēdijas papildināšanas un attīstīšanas. Šobrīd tajā pieejami gandrīz 1400 šķirkļi par visdažādākajām tēmām.

„Skaidrs, ka ir svarīgi, ja mēs raugāmies uz enciklopēdiju, cik daudz to lieto. Drukātajam sējumam mēs varam precīzi pateikt - tik un tik sējumi ir nopirkti. Elektroniskajai videi savukārt ir citi rīki. Mēs varam diezgan precīzi uzzināt – cik kuru dienu, katru dienu, kurā laikā cilvēki skatās Latvijā, ārpus Latvijas, dažādās Latvijas pilsētās, kādas tēmas viņi skatās un tā tālāk. Un tas

secinājums ir viennozīmīgi skaidrs – lasītāju skaits aug, un aug turklāt ļoti strauji.

Un mūsu lasītāji, galvenokārt, atrodas izglītības iestādēs – skolās un augstskolās,” stāsta enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Septembrī digitālo vietni apmeklējuši 29 tūkstoši unikālo lietotāju. Šis skaits strauji aug katru mēnesi. Meklē ļoti dažādas tēmas. Ščerbinskis stāsta, ka vasarā, kamēr nenotika mācības, lasītākais šķirklis bija – sēnes Latvijā. Sākot ar septembri, situācija krasi mainījās – latviešu literatūra, vēsture, matemātika un tiesību jautājumi. Viņš atzīst, ka šie šķirkļi jau pamatā ir veidoti skolām un augstskolām.

Kamēr digitālā versija tiek nepārtraukti papildināta un labota, ar drukāto to nav iespējams izdarīt. Redaktors atzīst, ka daļa informācijas ir novecojusi. Jauna sējuma izdošana pagaidām gan tuvākajā nākotnē nav paredzēta.

„Drukātajam sējumam ir specifika, ka mēs izdodam šo grāmatu un viss. Mēs vairāk tur neko nevaram darīt. Elektroniskā vide principiāli atšķiras.

Ir skaidrs, ka šogad mēs strādājām, veidojot un attīstot tikai šo interneta vidi.

No vienas puses, mums ir izveidota sistēma, kas sekmīgi darbojas un nodrošina, ka mēs varam iesaistīt Latvijas akadēmisko vidi satura veidošanā. No otras puses, faktiski katru dienu mums nāk kāds raksts klāt, katru dienu nāk ilustrācijas klāt. Līdz ar to satura bagātība ļoti strauji pieaug. Ne jau katram šķirklim ir nepieciešama šī pastāvīgā uzraudzīšana, uzlabošana. Daudziem ir nepieciešama, un, protams, mēs to darām visu laiku,” atzīst Ščerbinskis.

Viņš norāda, ka jauna sējuma sagatavošana un redakcionālie darbi prasa ļoti lielu darbu un līdzekļus, tas apstādinātu digitālās vides attīstību. Ikdienā ar enciklopēdiju strādā septiņi darbinieki, tāpēc vienlaicīgi tas neesot iespējams. Tomēr viņš atzīst, ka tālākā nākotnē līdzīgs sējums varētu tikt izveidots. Ar uzlabotu digitālo versiju to izdarīt būtu vieglāk, tāpēc šobrīd komanda koncentrējas uz to.

„Bet es gribu uzsvērt, ka šķietami grāmatas kļūst mazāk populāras un tiek mazāk lasītas. Patiesībā grāmatas savu lomu sabiedrībā pilnīgi nekad, es domāju, nepazaudēs. Vienmēr grāmatām būs lietotāji, būs cilvēki, kas dos priekšroku lasīšanai grāmatas drukātajā formā. Un grāmatas kļūs par tādu nišas produktu savā ziņā,” spriež Ščerbinskis.

Visi sākumā izvirzītie mērķi esot sasniegti un varbūt pat pārsniegti. Ščerbinskis atzīst, ka enciklopēdija kļūst par nozīmīgāko zināšanu resursu Latvijā. Liels darbs ieguldīts arī to ilustrējot. Katru dienu tiek radītas arvien jaunas ilustrācijas. Pašlaik kopā esot vairāk nekā 2500. Ilustrāciju redaktore Asnāte Rībena stāsta, ka tās ir vairāku veidu – kartes, grafiki, attēli, zīmējumi. Katra ilustrācija prasa iedziļināšanos konkrētajā tēmā.

„Es, protams, arī konsultējos ar autoriem, ja tā tēma ir ļoti specifiska. Un līdz ar to tas saskaņošanas darbs aizņem laiku. Ļoti būtiski ir, ka ilustrācijas nav vienkārši formālas, bet ka tās ir ļoti specifiskas. Piemēram, ja man ir jāilustrē kāds viduslaiku ierocis, tad ir svarīgi, no kurienes tas ierocis ir, kas tas ir par ieroci. Nevis vienkārši es atrodu kādu zobena bildīti un ielieku. Tātad lai papildu informācija būtu pēc iespējas konkrētāka, detalizētāka. Ne vienmēr to ir iespējams noorganizēt, bet es cenšos,” skaidro Rībena.

Ščerbinskis un Rībena ir vienisprātis, ka visai komandai jābūt izglītotai un ar plašām interesēm. Visos tekstos ir jāiedziļinās un ir jāorientējas ar tematu saistītajos jautājumos. Palīdzīgu roku satura veidošanā sniedz arī sadarbības partneri un redaktoru draugi. Ar viņu palīdzību dažādus materiālus iespējams iegūt ātrāk un bez maksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti