Noslēpušās lapenē, krustmeita Zaiga ar krustmāti Rutu mēģina izrunāt visu, kas nav izrunāts gada laikā. Šokolādi un mandarīnus paciņā nodot varēja. Bet smaidu, acu skatienu un apskāvienus – nekādi. Pandēmijas laikā pansionāti tuviniekiem bija slēgti, bet ziņas par Covid-19 uzliesmojumiem un mirušajiem uztrauca bezgala.
Tie, kuri ir vakcinēti – kā Ruta un Zaiga –, var tikties un runāties droši. Sociālā aprūpes centra “Mežciems” darbiniece Aneta Gricaičuka-Puriņa uzsver: “Šī satikšanās, tās prieka asaras. Vari teikt – beidzot prieka asaras, nevis bēdas. Gribas, lai visiem ir tās prieka asaras. Ir svarīgi, ka tikšanās ir uzsāktas. Ka mēs esam komandā pie tā, lai droši, lai tikšanās vietas piemērotas, lai ērti, gandrīz kā mazā kafejnīciņā.”
Lai gan apmeklējumu laiks ir strikti sadalīts, jo iemītnieku ir daudz un viņu tuvinieku vēl vairāk, centrā atzīst – ja kāds ir ieradies bez pieteikšanās, prom netiek raidīts.
“Daži brauc pat no ārzemēm, pat pavadīja laiku karantīnā, lai tikai satiktos. Mēs nākam pretī, ja ir dzimšanas diena un visi laiki aizņemti. Nē, nu kā, 90 gadi, nebūs tikšanās?” stāsta Aneta Gricaičuka-Puriņa.
Joprojām iespējams ar tuviniekiem sazināties arī izmantojot tehnoloģiju iespējas. Taču nekas nespēj aizstāt iespēju beidzot satikt un apskaut vienam otru.
Sociālā aprūpes centra “Mežciems” direktore Solvita Rudoviča norāda: “Ja ir vakcinēti vai pārslimojuši, tad ļaujam svaigā gaisā. Šīs tikšanās ir svētki. Ne tikai darbiniekiem, bet arī iemītniekiem.”
“Mežciems” savā ziņā ir paraugs citiem sociālās aprūpes centriem. Šeit kopumā vakcinēti vairāk nekā 70 procenti cilvēku un visvairāk vakcinēto ir tieši klientu vidū. Tātad viņi savus mīļos var satikt droši.”