Kopš 2020. gada aprīļa ārstam, izrakstot valsts kompensējamās zāles, receptē jānorāda aktīvā viela, nevis konkrēta medikamenta nosaukums. Savukārt aptiekā no vienādas iedarbības zālēm jāizsniedz kompensējamās zāles ar zemāko cenu, kas ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas.
Diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Iveta Mintāle pastāstīja, ka daļa zāļu, kas iepriekš bija kompensējamo sarakstā, ir pazuduši no tā. Savukārt, piemēram, jaunās paaudzes antikoagulantus noteikumi neļauj izrakstīt kā kompensējamās, ja pacients nekvalificējas pēc virknes kritēriju.
“Viss šis stāsts ir diezgan apgrūtinošs pacientiem.
Jo arī pēc diviem mēnešiem, kad viņš lietojis lētās zāles un drīkstētu pāriet uz ko citu, pieejamība pie ģimenes ārstiem šobrīd nav tik laba, vēl mazāk – pie speciālistiem,” skaidroja Mintāle.
Turklāt divās jomās ārsti novērojuši, ka līdzvērtīgi medikamenti ar tādu pašu aktīvo vielu nedarbojas pietiekami labi.
Tas ir novērots attiecībā uz arteriālo hipertensiju un holesterīnu. “Mēs redzam, kurā brīdī nomainīts medikaments un kad sākušās problēmas ar asinsspiedienu,” atklāja ārste.
Nevarētu būt, ka medikaments pēc reformas vairs netiek kompensēts, bet varētu būt situācija, ka, iespējams, tiek kompensēts cits medikaments ar tādu pašu aktīvo vielu, bet lētāks, komentēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par!”). Kopumā gada laikā kopš reformas par 75% esot samazinājies ziņojumu skaits par zāļu nepieejamību aptiekās. Attiecībā uz novērojamām blaknēm viņš mudināja mediķus ziņot par tām.
Tiesa, ārsti joprojām 30% gadījumu drīkst izrakstīt recepti konkrētajam kompensējamajam medikamentam, norādot zāļu komerciālo nosaukumu. Tomēr kardioloģe zināja stāstīt, ka ģimenes ārsti vairās to darīt un baidās no sankcijām.
Mintāle arī atklāja kādu specifiku, kas mēdz būt raksturīga zālēm ar vienu aktīvo vielu: “Nereti viens medikaments ir paredzēts 24 stundu lietošanai, jo tāda ir tabletes uzbūve. Un aizvietojošais medikaments darbojas kā vecie medikamenti ar iedarbības pīķi, un pēc divām stundām aktīvā viela organismā vairs nav.”
Savukārt Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene zināja stāstīt, ka jaunā sistēma būtiski sarežģī pacientu ikdienu – zāļu mainība izraisa neizpratni un neskaidrības. Farmaceitiem nākas veltīt ļoti daudz laika skaidrošanai. Viņa mudināja sistēmu padarīt elastīgāku – ilgāku laiku pieturēties pie vienām references zālēm un sistēmu var nemainīt tik bieži kā pašlaik.
Vienlaikus viņa norādīja, ka daļa pacientu ir apmierināti ar cenu sarukumu, kas nozīmē arī mazākus pacienta līdzmaksājumus. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešamu uzreiz bija vērojams tas, ka daudzās grupās zāles kļuva lētākas, jo ražotāji sacenšas savā starpā. Tāpat ir pieaudzis ģenērisko zāļu patēriņš, pastāstīja Ritene.
“Mainot sistēmu, jā, pacientiem rodas neērtības un neizpratne par medikamentiem,” atzina Dūrītis no VM. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka par 30% ir samazinājušies pacientu līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm. Līdzīgi aptiekāriem, arī VM novēroja kopumā zāļu cenu sarukumu.
Neraugoties uz vairākiem ieguvumiem, kardioloģe Iveta Mintāle mudināja valstī atgriezties pie iepriekšējās kompensējamo medikamentu kārtības, kurā ārsti drīkstēja izrakstīt noteiktu ražotāju zāles, bet pacients iemaksāja trūkstošo summu no references cenas. Tas ļautu izrakstīt pacientiem ierastās un efektivitāti pierādījušās zāles, skaidroja ārste.
