Viņš skaidroja, ka sieti pie māju fasādēm Rīgā mēdz stāvēt gadiem un tajos sakrājas būvgruži, kuri kādā brīdī var krist uz ielas. Turklāt namīpašnieki nav ieinteresēti sakārtot sev piederošos namus. Ir divas problēmas – pirmā ir vizuālā, jo mājas netiek atjaunotas, otrā – drošība, jo, neremontējot namus un to fasādes, tās apdraud cilvēkus, rezumēja Burovs.
„Mēs prasām noņemt ne tikai sietu, bet arī sakārtot fasādi,” uzsvēra Burovs, norādot, ka prasības attieksies uz namiem, kur ir celtniecības siets, nevis dekoratīvais pārsegs, kura izmantošanas laiks gan arī ir ierobežots.
Ja līdz 2017.gada 1.septembra siets pie nama būs karājies vairāk nekā trīs gadus, tad būs brīdinājums. Ja uz to namīpašnieks nereaģēs, tad sekos administratīvais akts un paaugstināta nodokļa likme.
Kritiska pret šo ideju gan bija Rīgas Namīpašnieku biedrības vadītāja Rita Bednarska. Viņa akcentēja, ka namus neviens bēdīgā stāvoklī netur tāpēc, ka pats to vēlas. „Sakārtot fasādi – tas prasa tūkstošus,” pauda Bednarska.
Viņasprāt, pašvaldībai nevajag radīt jaunas sankcijas. Tā vietā kopā ar namīpašniekiem ir jārada programmas, kā namīpašniekiem vieglāk saņemt kredītus, lai fasādes sakārtotu.
