Latvija, līdzīgi kā citas valstis, atbilstoši Hāgas konvencijai par bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem bez maksas sniedz juridisko palīdzību vecākam, kura aizgādības tiesības ir pārkāptas. Proti, gadījumos, kad viens no vecākiem aizvedis bērnu uz ārvalstīm. Piemēram, pāris ar bērnu dzīvo Vācijā. Šķiroties māte, kura ir Latvijas pilsone, nolemj ar bērnu atgriezties dzimtenē, par lēmumu otru pusi neinformējot. Tad tēvs vēršas savas valsts policijā, ziņojot par nolaupīšanu, un tālāk jautājums tiek risināts tiesā.
Kopš augusta vidus Tieslietu ministrija (TM) ir vienojusies ar sešiem advokātiem, kuri bez maksas sniedz juridisko palīdzību vecākam, kura aizgādības tiesības tikušas pārkāptas. Līdz šim šāda palīdzība arī tika nodrošināta, taču to sniedza viens ministrijas algots jurists.
TM Starptautiskās sadarbības departamenta juriste Anna Čekanovska stāsta, ka pēdējo piecu gadu laikā šādu gadījumu skaits ir teju nemainīgs.
"Vidēji gadā tiek uzsāktas apmēram 13 lietas par bērnu atgriešanu viņu dzīves vietā no Latvijas. Un divas lietas par saskarsmes tiesību īstenošanu ar Latvijā dzīvojošu bērnu," saka TM pārstāve.
Šogad gan šo lietu ir vairāk. Līdz brīdim, kad darbu uzsāka seši advokāti, saņemtas sešas lietas, bet pēc 10. augusta – vēl 10.
"Visbiežāk vecāks bērnu aizveda no Apvienotās Karalistes, arī no Turcijas, Norvēģijas, Luksemburgas un Lietuvas; Igaunijas lietas mums ir," piebilst Čekanovska.
Starp projektā iesaistītajiem advokātiem ir Jānis Davidovičs un Baiba Didrihsone. Līdz šim katrs no viņiem ir piedalījies divu šādu lietu izskatīšanā.
Par tipiskākajiem gadījumiem līdzšinējā pieredzē stāsta Davidovičs: "Parasti tas notiek tā, ka ir kādas problēmas. Latvijas pilsonis, tēvs vai māte, vienkārši paņem bērnu un aizbrauc ar viņu uz Latviju. Tad attiecīgi otrā puse raksta pieteikumu, ka viņai ir nolaupīts bērns, aizvests. Tad tiesa izlemj šo jautājumu pēc būtības, vai bērns ir atgriežams vai nav."
Lai vecāki nenonāktu šādā situācija, šķiroties jautājums par turpmāko bērna dzīvi esot jālemj tiesiskā ceļā valstī, kurā ģimene dzīvo.
Davidovičs saka - izplatītākā kļūda, kas noved līdz tiesai, esot viena pieaugušā lēmums sakravāt somas un aizbraukt.
Didrihsone stāsta, ka nereti vecāki esot situācijas ķīlnieki:
"Tajā brīdī katrai pusei ir viedoklis, ka viena grib palikt vienā valstī, otra grib doties uz otru valsti. Tā, kas vēlas doties uz otru valsti, viņai rodas jautājums, kāpēc viņai ir jāpaliek šajā iepriekšējā dzīvesvietā, ja viņu vairs tur nekas nesaista."
Advokāti iesaka strīdīgās situācijas, kad vecāki nespēj atrast kopīgu valodu un vienoties par bērna aprūpes tiesībām, vispirms risināt ar mediatora palīdzību.
