"Es došos tālāk uz Varšavu. Jau agrāk biju strādājis vienā uzņēmumā, piezvanīju priekšniekam, viņš teica, lai braucot pie viņa," Alekseju pēc pusstundu ilgušas dokumentu pārbaudes Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas punktā Grebņevā kopā ar citiem apmēram 30 bēgļiem ar autobusu atved līdz vietai, kur viņus sagaida četri mikroautobusi. Tie nogurušos, satrauktus un pavisam nerunīgos ukraiņu bēgļus vedīs tālāk uz Eiropu.
"Es no Melitopoles braucu. Tas ir Zaporižjas apgabals. Tur tā saucamais "krievu miers" valda. Referendums bija nelikumīgs. Braucu uz Čehiju. Pie zināmiem cilvēkiem. Melitopolē nav, ko darīt. Darba nav, ja nu vienīgi iet ierakumus rakt."
"Mēs no Hersonas apgabala. Ceļā esam trīs diennaktis. Mēs braucam no Kahovkas uz Varšavu. Mūs mājas katru dienu bombardēja. Veselu gadu krājām naudu ceļam, lai varētu aizbraukt."
Tepat vairāki vīrieši gaida no Krievijas puses pārnākam radiniekus.
"Es jau trīs mēnešus dzīvoju un strādāju Latvijā. Gribu uz mājām, bet tagad gaidu, kad pāri robežai nāks sievastēvs, sievasmāte un vectēvs. Es visvairāk pārdzīvoju, lai vectēvs izturētu. Vēl Ukrainā, kad es viņu vedu pie ārsta trīs kilometrus, viņam jau bija slikti. Ceru, ka viņš izturēs tagad."
Sakrāvuši nelielo bagāžu mikroautobusiņos, bēgļi dodas uz brīvprātīgo organizācijas "Tavi draugi" vagoniņu un lielo telti, kur var padzer tēju, kafiju, uzēst maizītes, ja vēlas, var arī dabūt siltu zupu. Biedrības "Tavi draugi" brīvprātīgā Laura darbojas Grebņevā no pērnā gada septembra. Viņa atzīmē, ka bēgļi Latviju pārsvarā izmanto kā tranzītvalsti, taču tas nenozīmē, ka viņiem nav vajadzīga palīdzība te uz vietas, tikko šķērsojot robežu.
"Mēs varam lieliski novērot tendences kopš 29. septembra. Pirmā tendence saistīta ar cilvēku skaitu. Šobrīd tie cipari krītas, bet rādītāji joprojām ir stabili, cilvēki šķērso robežu, un palīdzība viņiem ir nepieciešama," stāsta Laura. "Vēl viena tendence ir cilvēku stāvoklis, jo šie cilvēki ir visilgāk atradušies okupācijā. Līdz ar to viņi ir daudz nervozāki, daudz nomāktāki. Viņi ir redzējuši [okupāciju] ja ne vairāk, tad ilgāk. Un tas atstāj pēdas jebkurā gadījumā."
Līdzīga situācija ir arī Terehovā. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punkta (RKP) priekšnieks Aleksejs Kakauļins atzīmē, ka vislielākais bēgļu skaits bija pērnā gada pavasarī.
"Uz 1. martu tas sastādīja apmēram tūkstoti diennaktī. Tie bija cilvēki, kuri šķērsoja Terehovas RKP. Plūsma samazinājās uz vasaras pusi. Cilvēku bija jau mazāk – ap 500 diennaktī, un uz šodienu tas skaitlis sastāda no 70 līdz 150 Ukrainas pilsoņiem diennaktī," stāsta Kakauļins. "Ja mēs runājam par kopējo skaitu, tad caur Terehovas RKP ir ieceļojuši ap 178 tūkstoši cilvēku. Kopumā caur Grebņevu un Terehovu Latvijā varētu būt iebraukuši ap 200 tūkstošiem Ukrainas pilsoņu."
Aizvadītajā gadā kopš Krievija iebrukuma Ukrainā caur ārējo robežu Latvijā ieceļoja ap 224 tūkstoši Ukrainas pilsoņu, liecina Valsts robežsardzes apkopotā informācija. Latvijā patlaban reģistrēti 35 300 ukraiņu bēgļi.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
