Tieši pirms gada ir stājušies spēkā grozījumi vairākos likumos, kas ieviesa līdzekļus pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Tie bija domāti, lai mazinātu vardarbību ģimenē. Ar tiesas lēmumu draudu radītājam var uzlikt pienākumu atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo apdraudētā persona, kā arī aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties.
Sākotnēji policijai par šo normu gan bija zināma skepse, jo vardarbība ģimenē bieži vien saistīta ar alkohola lietošanu, un šādos gadījumos policija arī bez jaunās normas varēja ievietot iereibušu varmāku atskurbtuvē. Taču pēc gada policija atzīst, ka jaunā norma ir noderīga un strādā.
Augsta vardarbības riska gadījumos šādu lēmumu var pieņemt policija, liekot mājokli atstāt uz laiku līdz astoņām dienām. Gada laikā policija šīs tiesības ir izmantojusi vairāk nekā simts reizes, otrdien Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē stāstīja Valsts policijas pārstāvji.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs atzina, ka praksē policija redz, ka varmākas ģimenē pārsvarā ir recidīvisti – ja viņus iepriekš nošķīra uz vienu dienu, nākamajā dienā viņi atgriezās un atkal sarīkoja skandālu. Līdz ar jauno normu ir iespēja situāciju ietekmēt.
Pērn policija 91 reizi pieņēma lēmumu par varmākas nošķiršanu, bet šogad jau pieņemti 25 šādi lēmumi, stāstīja Velšs.
Policija normu izmanto akūtos gadījumos, jo ir arī tiesības vērsties tiesā, un pērn šo iespēju izmantoja aptuveni 300 cilvēki. Policijas statistika par pagājušo gadu liecina, ka visvairāk policijas aizsardzību no varmākām meklēja Zemgalē - 31 reizi, kā arī Latgalē 21 reizi.
Savukārt Rīgas reģiona Valsts policija lēmumu par nošķiršanu pieņēma piecas reize, bet pašvaldības policija – sešas reizes.
Sākumā policisti bijuši skeptiski, jo bija pieraduši ģimenes konfliktu gadījumos izmantot iespēju vardarbīgo pusi uz 12 stundām nogādāt atskurbtuvē vai policijas iecirknī.
Tomēr šāds risinājums bijis īstermiņa, stāsta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs. „Praktiski mēs redzējām, ka praksē šie ģimenes skandālisti ir cilvēki ar recidīvu. Viņi to atkārto no dienas uz dienu. Šodien viņš šo skandālu sarīko, rīt viņš atkal ir mājās. Mums nebija nekādu juridisku instrumentu, lai šos cilvēkus ietekmētu tālāk (..),” saka Velšs.
Rīgas pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas priekšnieks Egils Vildriks skaidroja, ka Rīgā iereibušu un agresīvi noskaņotu cilvēku var aizvest uz atskurbtuvi, bet lauku reģionos ne vienmēr ir šāda iespēja.
Laukos arī bieži vien nav kaimiņu, kam lūgt palīdzību, un, iespējams, sieviete jau sen sapņo aizvest iesniegumu uz tiesu, taču vīrs viņu nelaiž, tāpēc viņa izmanto iespēju izsaukt policiju un uzrakstīt iesniegumu par nošķiršanu.
Policija arī konstatējusi sociālu problēmu, piemērojot lēmumus par nošķiršanu, un dažkārt tiem ir bijušas traģiskas sekas. „(..) Mēs vai tiesa šo cilvēku izliekam no mājas vai viņš pats labprātīgi atstāj šo māju. Tad ir bijuši gadījumi, kad šiem cilvēkiem nav kur palikt. Precīzu statistiku neatceros, taču ir bijuši kādi divi, trīs gadījumi, kad cilvēks izvēlas izdarīt pašnāvību (..),” atzīst Velšs.
Šie gadījumi liecinot, ka arī izraidītajiem varmākām būtu nepieciešama kāda pašvaldības palīdzība kā sociālais pakalpojums - iespēja kaut kur palikt, jo bargākā ziemā varētu būt arī nosalušie, stāsta Velšs. Savukārt organizatoriski ar jauno pienākumu policijai problēmu neesot, turklāt šī ir pirmā reize pēc ilgāka laika, kad līdz ar jaunu funkciju ir radītas arī jaunas štata vietas – pa vienai katrā no 39 iecirkņiem.
Jau vēstīts, ka pērn 31.martā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz - dzīvesvieta ir jāpamet varmākam. „Tagad nav papildu stresa sievietei un bērnam, kuri var palikt uz vietas, neskatoties ne uz ko - vai tas dzīvoklis pieder varmākam, vai tas ir īrēts dzīvoklis,” toreiz pauda sociālā darbiniece Nataļja Vilistere no resursu centra sievietēm „Marta”.
Varmākam jādodas prom no dzīvesvietas, kad policija ir pieņēmusi lēmumu par nošķiršanu vai tiesas lēmuma gadījumā. Ierodoties dzīvesvietā, policija uzklausa abas puses, izvērtē riskus, cietusī persona uzraksta pieteikumu. Tālāk seko policijas lēmuma pieņemšana par nošķiršanu.
Vardarbīgajai personai ir jānorāda, uz kurieni dosies, lai policijai un tiesai būtu iespēja ar viņu sazināties.
Vēl būtiski ir arī tas, ka pirms gada personu varēja aizsargāt tikai tad, ja tā ir vērsusies ar iesniegumu un cietusi, bet līdz ar likuma izmaiņām policija var rīkoties arī preventīvi, pirms notikusi smaga vardarbība.
