Dienas ziņas

Liepājas Jūrniecības koledžā jaunas kuģu mehāniķu darbnīcas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Cēsu novadā turpina cīņu ar invazīvajām augu sugām

Gada laikā Cēsu novadā pieaugušas latvāņu pārņemtās teritorijas

Nepilna gada laikā, kopš Cēsu novadā sākts projekts par invazīvo augu sugu apkarošanu, ar Sosnovska latvāni invadētās platības būtiski nav samazinājušās, drīzāk pat pieaug. Patlaban pašvaldība izglīto sabiedrību, organizējot seminārus un informējot par iespējamajām invazīvo augu ierobežošanas metodēm. Vietējie lauksaimnieki gan teic – tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo latvāņu apkarošanā neiesaistās visi zemju īpašnieki.

Zemnieku saimniecības “Kundziņi” īpašnieks Andis Kāposts ar latvāņiem cīnās jau vairāk nekā 10 gadus, izmēģinot dažādas to apkarošanas metodes. Kā efektīvāko saimnieks atzīst auga miglošanu - četras reizes gadā viņš apstaigā tīrumus un latvāņu lapas apsmidzina ar dubultu raoundapa devu, bet, ja latvānis ir ziedošs, tad ziedus un pumpurus saimnieks nogriež.

“Pats kādreiz nezinādams, pieļāvu kļūdu. Ņēmu nocirtu, augs bija ziedā tikai. Tas kāts ir tik spējīgs iedot barību tik ilgi, kamēr viss tas nogrieztais kāts iedod sēklas. Tas ir bezjēdzīgi," tā zemnieku saimniecības "Kundziņi” saimnieks Andis Kāposts. Latvānis vienmēr ieviešas tur, kur viņam nav konkurentu. Līdz ar to, selektīvos herbicīdus lietojot un neiznīcinot konkurentus, mēs dabūjam sev sabiedrotos.

Šī ideja ir integrētās latvāņu apkarošanas metodes pamatā, ko pirms diviem gadiem izstrādāja Integrētās audzēšana skola un ko patlaban praktizē arī Cēsu novada pašvaldība. Pēc detalizētas latvāņa dzīves cikla izpētes pētnieki secinājuši - agrā pavasarī laukus apstrādājot ar seliktīvajiem herbicīdiem, kas iedarbojas tikai uz latvāni, pārējo darbu izdara daba - vietējie augi, kuri agresīvo svešzemnieku noēno. Sākotnēji uz šo metodi lauksaimnieki raudzījušies visai skeptiski, bet nu to  plaši pielieto ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs.

“Izrādās, ka Eiropas Savienība pēdējos desmit gados ir simtiem miljonus iztērējusi pētījumos, neviens neko nav atklājis. Valstīs, kur latvāņi ir, mazāk nepaliek. Izrādījās, ka reālais konkurents latvānim ir pati mūsu daba, tā bioloģiskā daudzveidība, bet, ja mēs bezjēdzīgi pļaujam, mēs viņu iznīcinām," pauda Integrētās audzēšanas skolas lektore un pētniece Inga Gaile.

Cēsu novada iedzīvotāji gan uzsver - neatkarīgi no tā, kādu metodi izmanto, cīņa ar latvāni ir bezjēdzīga, ja kaimiņš par šī svešzemnieka invāziju neliekas ne zinis. Šādā gadījumā zemes īpašniekam var tikt piemērots naudas sods, ko paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Pašvaldībā gan skaidro - jēgpilnāk ir iedzīvotājus nevis sodīt, bet ilgtermiņā motivēt.

"Latvāņu invadēto platību īpašnieki, kuri sekmīgi ierobežo latvāņus, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90% apmērā, kas tiek finansēts no pašvaldības budžeta," pauž Cēsu novada pašvaldības lauku attīstības speciāliste Evija Atvara. Cēsu novada pašvaldība iesaistījusies arī Zemgales plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Invalis”, kas jautājumu par invazīvajām svešzemju sugām skata jau plašākā mērogā un liek uzsvaru uz sabiedrības izglītošanas kampaņām.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti