Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2013.gada janvārī, salīdzinot ar 2012.gada janvāri, palielinājās par 0,6%. Precēm cenas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem - par 0,1%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2), ir palielinājies par 2,0%.
Patēriņa cenu pārmaiņu dinamika 2012.un 2013. gadā
(% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)
Patēriņa grupu ietekme uz kopējo PCI pēdējos 12 mēnešos,
(% punkti)
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām 2013.gada janvārī, salīdzinot ar 2012.gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai, kā arī cenu kritumam sakaru pakalpojumiem, apģērbam un apaviem. Pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 2,9%. Visvairāk cenas pieauga dārzeņiem un kartupeļiem (+13,9%), svaigai gaļai (+5,6%), olām (+28,1%), augļiem (+9,6%), zivīm un zivju izstrādājumiem (+2,5%), savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams desām un žāvējumiem (-1,2%), sieram (‑2,7%), cukuram (-3,7%).
Telekomunikāciju ierīcēm cenas samazinājās par 14,4% un telekomunikāciju pakalpojumiem - par 6,5%. Apģērbam cenas samazinājās vidēji par 2,7%, savukārt apaviem - par 3,5%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami siltumenerģijai (+3,7%), mājokļa īres maksai (+8,2%), citiem mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem (+3,7%), tabakas izstrādājumiem (+2,0%), savukārt lētākas kļuva automašīnas (-5,6%).
2013.gada janvārī, salīdzinot ar 2012.gada decembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,2%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem - nemainījās. Vidējā cenu līmeņa samazināšanās janvārī, salīdzinot ar decembri, ir netipiska. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz janvārī nav ieviesti jauni patēriņa nodokļi vai paaugstināti administratīvi regulētie tarifi, kas tradicionāli ir noteikuši cenu kāpumu gada sākumā.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai.
Pārtikas grupā cenas visvairāk pieauga dārzeņiem un kartupeļiem (+6,1%), pienam un piena produktiem (+1,6%), augļiem (+2,4%), zivīm un zivju izstrādājumiem (+1,7%). Savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams maizei (‑1,9%).
Sezonas atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbam cenas samazinājās par 8,4%, apaviem - par 5,2%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākie cenu kritumi bija vērojami gāzei (-3,8%), siltumenerģijai (-1,0%), ēdnīcu pakalpojumiem (-2,1%), savukārt cenu pieaugumi bija vērojami citiem mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem (+3,4%), personīgās aprūpes precēm (+2,6%).
Būtiski ievērot, ka PCI uztver siltumenerģijas cenu un tarifu pārmaiņas, kamēr iedzīvotāju saņemtie apkures rēķini atspoguļo arī patērētā siltuma daudzumu, kas atkarīgs no āra gaisa temperatūras, dienu skaitu mēnesī un citiem faktoriem. Pēc VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datiem 2013. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija - 6,2ºC, kas ir 1,6 grādus zem ilggadīgās vidējās normas un par 1,4 grādiem zemāka kā 2012. gada decembrī.
"Domāju, ka ziņa par to, ka cenu līmenis janvārī pret decembri ir pazeminājies par 0,2% un gada inflācija ir nokritusies līdz tikai 0,6%, radīs tādu neticību, skepsi un nievas kā reti kura ziņa par ekonomiku. Taču nav nekāda pamata apšaubīt šo datu ticamību. Jā, patlaban avīzes ir pilnas ar ziņām par "šokējošajiem" apkures rēķiniem, februārī saņemtie noteikti kļūs vēl šokējošāki. Nav šaubu, ka daļai iedzīvotāju apkures izmaksas ir liela problēma un tur nav ko ironizēt," skaidro "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Taču jāņem vērā arī tas, ka siltumenerģija veido vien 4,5% no patēriņa groza, kuru Centrālā statistikas pārvalde ir tikko atjaunojusi, pērn šis īpatsvars bija vēl zemāks. Taču daļai cilvēku tie veido krietni augstāku daļu no izdevumiem, norāda Strautiņš.
