Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par šā gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies matoni ("Gordius aquaticus Linneus"), kas Latvijā ir bieži sastopami kukaiņu parazīti, bet cilvēkiem izraisa nepamatotas bailes, aģentūru BNS informēja biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis.
Viņš paskaidroja, ka matoņi jeb zirga mati pieder atsevišķam dzīvnieku tipam "Nematomorpha", kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "diegveidīgie". Matoņi iztraucēti izloka ķermeni un pat sasienas mezglā.
Matoņi daudziem cilvēkiem izraisa bailes, kam par pamatu ir nostāsti par to bīstamību cilvēkiem. Patiesībā matoņi cilvēkam ir pavisam nekaitīgi, jo parazitē dažādos kukaiņos, teica Spuņģis.
Matoņi ir bieži sastopami visos iekšzemes ūdeņos, kurus vien apdzīvo kukaiņi. Pieaugušus matoņus var novērot lēni peldam ūdenī. Parasti to garums ir 10–15 cm, ķermeņa diametrs nepārsniedz 1 mm, paskaidroja speciālists.
Ja matoņa mātītes izdēto olu apēd kāda ūdens kukaiņa – dzēlējoda, trīsuļoda, makstenes, viendienītes, knišļa, spāres vai mušas – kāpurs, to zarnās no olas izšķiļas kāpurs, izlien caur zarnas sienu un kukaiņa ķermeņa dobumā izveido cistu. Ūdens kukaiņu kāpurus var apēst kukaiņi plēsēji.
Plēsoņu – parasti sienāžu un skrejvaboļu – zarnās no cistas izlien kāpurs, atkal izlaužas caur kukaiņa zarnas sienu un tā vēdera dobumā barojas, līdz kļūst pieaudzis. Matonis pakāpeniski izēd sava saimnieka iekšējos orgānus, saimniekam vēl dzīvam esot.
Kad matonis ir izaudzis, tas izdala olbaltumvielas, kuras iedarbojas uz kukaiņa smadzenēm, izmaina tā uzvedību un liek tam doties ūdenī un noslīkt, tad pieaugušais matonis var izlīst no mirušā saimnieka ķermeņa un atrasties sev labvēlīgā vidē.
LEB aicina ziņot par novērotiem matoņiem, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā "dabasdati.lv" vai nosūtot to tieši biedrībai pa e-pastu: [email protected].
LEB pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. Tās biedri kopš 1999.gada nominē gada kukaini un kopš 2008.gada – arī citus gada bezmugurkaulniekus, lai izglītotu sabiedrību.
