„Nekas nav noticis veselā citā jomā. (..) Es domāju, ka šī valdība nav rīcībspējīga,” tiešs bija Freimanis. Skolotāju algu reforma, veselības aprūpes reforma, „airBaltic” nākotne – neviens no šiem jautājumiem nav atrisināts – uzskaitīja Freimanis. Turklāt priekšā ir pasažieru vilcienu iepirkums.
Viņš atgādināja, ka valdībā ir daudz bijušo ierēdņu ar pašu Straujumu priekšgalā. Teju vienīgie izņēmumi ir veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kura darbs gan ir pretrunīgi vērtējams, kā arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, kura cenšas mainīt savā nozarē notiekošo. „Visur citur plāns ir neko nedarīt,” atzīmēja Freimanis.
Taču, piemēram, skolotāju algu reforma ir jautājums, kura risināšanai nepieciešama politiskā griba un situācija. Valdība nav spējīga radīt savu dienas kārtību – kad bija Eiropas Savienības prezidentūra, tad tai varēja pakļaut ikdienas darbu, taču šobrīd, kad pašiem jāsāk patstāvīgāks darbs, rezultāta nav.
Viņš bija skeptisks par domu, ka politiķu vidū nav potenciālo premjeru un ministru. „Ja pakratītu to politisko eliti, tad pieci, desmit kandidāti uz premjera amatu un katru ministra vietu atradīsies,” pauda sociologs, gan atzīmēdams, ka ne visi vēlas šos amatus ieņemt.
Jau vēstīts, ka pagājušajā ceturtdienā "Vienotība" vadītāja Solvita Āboltiņa paziņoja, ka premjere Laimdota Straujuma „Vienotības” Saeimas frakcijas sēdē apliecinājusi gatavību demisionēt. Tiesa, valdības vadītāja šādu iespējamo rīcību noliedza. Arī Āboltiņa ir norādījusi, ka pašreiz demisija nav iespējama, jo patlaban Saeimā notiek valsts budžeta izskatīšana.
Pirms tam Straujuma nolēmusi pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju. Matīss to atteicās darīt, līdz ceturtdien, 5.novembrī, premjere parakstīja rīkojumu par ministra atlaišanu.
Vienlaikus sāka izskanēt šaubas par Straujumas spējām vadīt valdību.
