4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Kāpēc, mainot skolu, vācu valodas vietā jāsāk mācīties krievu valoda?

Kas notika Rīgas Franču licejā, kur pirmklasnieks izlēca pa 3.stāva logu?

Franču licejā bērns izlec pa 3. stāva logu; skolas vadība klusē, skolēnu vecāki neizpratnē par komunikāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 1 mēneša.

Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Rīgas Franču licejā pa trešā stāva logu izlēca 1. klases skolnieks, Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studijā" vērsās vecāki, kuri ir neizpratnē, kāpēc skolā netiek izpausta informācija, kā īsti notika nelaimes gadījums. Kameras priekšā vecāki runāt atteicās un vēlējās saglabāt anonimitāti.

"Bērniem lielajā licejā nekas netiek skaidrots. Mazajā, es saprotu, tikai mazajām klasēm. Mulsināja tā situācija, ka visi bērni ir ļoti uztraukušies, bērni nezina, kas tur ir noticis.

Vai tas ir bijis mobings, vai nelaimes gadījums," stāstīja kāda skolēna mamma.

Viņa uzsvēra, ka tā nav ziņkāre, bet gan vēlēšanās zināt, kādu informāciju ģimenē pārrunāt ar savām atvasēm, lai šādas nelaimes nenotiktu. Ir nopietni cietis bērns, to saprot visi, bet, kas mudinājis mazo zēnu tā rīkoties nepilnus divus mēnešus pēc mācību uzsākšanas pirmajā klasē? To vēlas saprast gan pieaugušie, gan bērni.

Rīgas Franču licejs izvietots divās ēkās. Krišjāņa Valdemāra ielā – lielajā licejā – mācās vecāko klašu skolēni, bet Mēness ielā atrodas mazais licejs, kurā zinības apgūst bērni no 1.–6. klasei. Lai arī ēkas atrodas atstatus viena no otras, direktore licejā ir viena – Vineta Rūtenberga. Nelaime mazajā licejā notika pagājušonedēļ – 10. oktobrī, labierīcību telpā starpbrīža laikā.

"Telpā bija divi zēni, un viens zēns reaģēja tā, ka viņš gāja pie durvīm. Es jums nevaru pateikt, kā viņš lika manīt, ka viņš ir iesprūdis tajā telpā, ka vienkārši nevar attaisīt – vai klapēja pa durvīm, vai sauca. Bet otrs zēns reaģēja savādāk. Viņš saprata, ka viņš netiks ārā, attaisīja logu, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Mums skolas vadība ziņoja, ka bērns ir izlēcis pa logu, ka ir durvju mēlīte iesprūdusi. Protams, ziņoja par šo gadījumu.

Skola ātri reaģēja, sauca ātro palīdzību, paši sniedza neatliekamo palīdzību, policiju un ziņoja mums, un mēs sūtījām, protams, krīzes psihologus uz šo klasi,"

raidījumam atklāja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Štekele.

Vecāki pauda, ka gribētu, lai skolotāja pastāsta, vai notikušais tomēr nav saistīts ar mobingu. Tāpat vecāki savā starpā sprieduši, ka, iespējams, bērns nolēmis izlēkt pa logu, nevis sagaidīt pieaugušos, kas atvērtu durvis, jo mācību iestādē tādu rīcību mācījuši ugunsgrēka gadījumam un ieteikuši kā risinājumu, ja bērns nonācis slēgtās telpās dzīvības briesmu gadījumā, nevis situācijā, kad aizkritušas tualetes durvis.

"Šajā vecumā bērnam ir tas, ko mēs saucam par konkrēto domāšanu, respektīvi, viņa smadzenes vēl nespēj tik labi diferencēt starp abstraktākām lietām vai konceptuālām lietām," skaidroja pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. "Viņi domā ļoti tieši, un tas nozīmē, ka viņam pasaka tiešā veidā un viņš tiešā veidā tā arī izdarīs."

Aprunāties ar skolas vadību un uzzināt viņu skaidrojumu par notikušo ne klātienē, ne telefoniski neizdevās arī raidījumam "4. studija". Mājaslapā kontakttālrunis, kā sazvanīt pašu direktori, nav norādīts. Uz telefona zvaniem atbildēja tikai mazā un lielā liceja dežuranti. Savukārt filmēšanas grupai ierodoties skolā, tiek pavēlēts atstāt mācību iestādes teritoriju, piedraudot ar policiju.

Rīgas Franču liceja skolēna mamma pauda viedokli, ka skola, kurā mācās "ļoti daudz prestižu cilvēku bērni", ir kā "slēgtā skola" no seriāliem.

Pēc viņas teiktā, informācija šeit vairāk izplatoties starp bērniem un nekā citādāk bērni netiekot informēti.

Skolai ir milzīga ietekme uz to, kā bērns jūtas, kā mācās un uzvedas, atzina arī Nils Sakss Konstantinovs.

"Izskatās, ka skolai ir lielāka nozīme nekā ģimenei. It sevišķi, kad bērni pieaug. Jo mēs varam redzēt, ka bērnu un pusaudžu pašnāvību skaits vislielākais ir skolas vecumā. Savukārt vasarās šie cipari vienmēr noiet uz leju. Tas nozīmē, ka skolai ir milzīgs efekts uz to, kas notiek bērnu galvās, kā viņi uzvedas, kā viņi rīkojas. Es no savas pieredzes varu teikt, ka tās problēmas visvairāk rodas tad, kad bērni nejūtas droši skolā. Tā drošība ir pamatvajadzība. Ja es nejūtos droši, man pieaug trauksme, un tas var izpausties visādās problēmās, tostarp destruktīvā uzvedībā," norādīja speciālists.

Zēns ārstējas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, par viņa veselības stāvokli plašākas ziņas netiek izpaustas.

Valsts policijā ierosināta resoriska pārbaude, kur vērtēs notikušo un tā apstākļus. Par to, kā atbildība tā bija, vēl pāragri spriest, paskaidroja policijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti