Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis žurnālistiem skaidroja, ka abu valstu attiecību vēsture vairāku iemeslu dēļ ir cieša. Pirmais rietumvalstu līderis, kas apmeklēja neatkarību atguvušo Latviju, bija tieši Francijas prezidents Fransuā Miterāns.
Arī mūsdienās abām valstīm ir daudz kopīgu interešu un ir plašs tematu loks, par ko runāt.
"Mūsu dialogs ar Franciju, es domāju, ir ļoti laicīgs, jo Eiropas Savienība ir nonākusi pie jautājumiem, uz kuriem visiem kopā ir jāatbild. Tie ir jautājumi, kas skar gan mūsu reģiona drošību, ieskaitot attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Tā ir Eiropas nākotne, klimata izmaiņas, "zaļais kurss". Domāju, ka ir jautājumi, kas īpaši interesē abus prezidentus – demokrātijas attīstība, dialogs ar sabiedrību, sabiedrības ietekmējamība dezinformācijas un sociālo mediju attīstības laikmetā un sabiedrības iesaiste demokrātiskajos procesos," sacīja Teikmanis. 
Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna uzsvēra, ka vizīte ir ļoti būtisks draudzības žests, un uz to norādot fakts, ka Makronu tajā pavadīs arī Francijas pirmā lēdija Brižita Makrona.
Vēstniece apliecināja, ka tas būs ārkārtīgi rets notikums, jo pārsvarā oficiālajās vizītēs Francijas pirmā lēdija Brižita Makrona nepievienojas.
Elizejas pils saimniekam līdzi dosies arī trīs ministri – ārlietu, aizsardzības un Eiropas lietu ministrs. Tāpat delegācijas sastāvā ietilps seši parlamenta pārstāvji un kultūras nozares pārstāvji, kuriem ir īpašas saiknes ar Latviju. To vidū būs, piemēram, Žans Pols Kofmans, romāna "Kurzeme... francūža acīm" autors.
Teikmanis skaidroja, ka pēdējā pusgada laikā tiešo diplomātisko aktivitāšu nav bijis daudz. Tomēr Covid-19 ietekmē ārpolitika nav apstājusies un nedrīkst apstāties, jo valstu kontaktiem un sadarbībai ir jānotiek arī pandēmijas laikā. Tomēr Francijas un Latvijas puse cieši sadarbojas, lai vizītes laikā abu valstu delegācijas ievērotu nepieciešamās drošības prasības. Teikmanis ieskicēja dažas izmaiņas.
"Nebūs sarokošanās, būs masku valkāšana, netiks nodoti koplietošanas priekšmeti no rokas rokā, dokumenti tiks parakstīti katrs ar savu pildspalvu,
delegācijas pārvietosies nošķirti, maskas tiks uzvilktas un novilktas brīžos, kad tas ir nepieciešams. Protams, mēs ļoti nopietni piedomājam pie drošības aspekta un mums ir ļoti laba kopdarbība ar franču pusi un ļoti laba izpratne par nepieciešamību nodrošināt šo protokolāro ''burbuli''. Vizītes mērķis ir ne tikai attīstīt un uzlabot mūsu savstarpējās divpusējās attiecības, bet arī viest sabiedrībai drošību par to, ka ar vizītes notikumu nav apdraudēta sabiedrības veselība," skaidroja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.
Teikmanis piebilda, ka zaļās pases jeb diplomātiskās pases esamība kabatā nenozīmē, ka pases turētājam tā dod tiesības neievērot likumu. Francijas vēstniece apliecināja, ka Francijas delegācija ir gatava skrupulozi ievērot visas Latvijas puses noteiktās drošības prasības.
KONTEKSTS:
Šā gada 29. un 30. septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Francijas prezidents Makrons. Tā būs pirmā Francijas prezidenta vizīte Latvijā divpusējā formātā kopš prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma 2001. gadā.
Francijas prezidents Makrons pirms diviem gadiem Parīzē tikās ar visu triju Baltijas valstu prezidentiem, atzīmējot Baltijas simtgadi. Prezidents Baltijas līderus sagaidīja gan pilī, gan pēcāk devās uz Orsē muzeju, kur atklāta Baltijas simtgadei veltīta simbolisma izstāde. Tolaik Francijas prezidents uzsvēra Eiropas vienotības ideju, kurā iekļaujas arī Baltija.
