ĪSUMĀ:
- Gan koalīcijas, gan opozīcijas frakciju vadītāji Stukānu vērtē pozitīvi.
- Eksperte norāda, ka Stukāna idejas īstenošanai par prokuroru iesaisti izmeklēšanā no pirmās dienas vajadzēs papildu naudu.
- Pašreizējais ģenerālprokurors norāda, ka nedrīkst uzlikt papildu pienākumus prokuroriem, nemainot to skaitu.
Saeimā pozitīvs viedoklis par Stukānu
Pēc Tieslietu padomes lēmuma ģenerālprokurora amatā virzīt tiesnesi Juri Stukānu sākas apspriedes Saeimas frakcijās par to, vai kandidātu atbalstīt. Stukānam ir mēnesis laika, lai dotos uz sarunām frakcijās un komisijās un pārliecinātu deputātus par savu piemērotību amatam. Pagaidām oficiālas nostājas daudzām frakcijām vēl nav, bet gan koalīcijas, gan opozīcijas frakciju vadītājiem šķiet, ka Stukāna izredzes ir diezgan lielas.
Ja tiesu vara uzticas izvēlētajam kandidātam, tad mūsu frakcijai ir pavisam vienkāršs lēmums – protams, ka atbalstīt,"
sacīja "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
"Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis raksturoja Stukānu kā vienmēr zinošu, pārliecinātu par savu viedokli un gatavu vienmēr kaut ko paveikt. Latkovskis cer, ka Stukāns atbalstu saņems.
Arī Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans atzina, ka pašlaik nav pamata domāt, ka frakcija varētu Stukānu neatbalstīt.
Nacionālās apvienības (NA) vadītājs Raivis Dzintars Latvijas Radio stāstīja, ka ir pāragri prognozēt, kāds būs frakcijas balsojums:
"Tieslietu padomes lēmums automātiski negarantē NA atbalstu.
NA noteikti rūpīgi ievāks informāciju par kandidātu, tiksies klātienē, uzdos jautājumus, gribēs pārliecināties par atbilstību. Tā teikt, septiņreiz nomērīt. Pēc provizoriskiem signāliem man šķiet, ka viņam varētu būt labas izredzes iegūt parlamenta vairākumu, bet es šajā gadījumā nepaužu oficiālu NA viedokli."
Savukārt "KPV LV" frakcijas deputāti ar Stukānu tiksies trešdien un lems par balsojumu. "KPV LV" priekšsēdētājs Atis Zakatistovs gan atzina, ka pagaidām deputātu nostāja esot pozitīva.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības valdes sēdē kandidātu vērtēs trešdien. Frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis uzskata, ka Stukāns ir pietiekami zinošs un atbilstošs ģenerālprokurora amatam. Savukārt frakcijas "Saskaņa"" vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja - ir labi, ka kandidāts ir no tiesu sistēmas un nav no prokuratūras.
"Ir labi, ka viņš ir pieteicis skaudras reformas. Grūti viņam būs tagad piekāpties, ieslīgt rutīnā.
Jo tas atvēziens pieteikuma ir pietiekami ambiciozs. Tāpēc es sliecos aicināt pārējos frakcijas ļaudis atbalstīt šo kandidātu," uzsvēra Urbanovičs.
Sarunas beigās Urbanovičs noteica, ka Stukānam ir par vēlu šaubīties, jo viņš, visticamāk, kļūšot par ģenerālprokuroru.
Stukāna ideju īstenošanai vajadzēs naudu
Gandarīts par ģenerālprokurora atlases procesu ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), kurš savu balsojumu Tieslietu padomē gan neatklāj. Viņš uzsvēra, ka ministrijai ar Stukānu jau esot laba sadarbība, izstrādājot likumu grozījumus: "Kas, es teiktu, ievērojami un ļoti lielā mērā samazinās izskatāmo lietu termiņus. Tie kļūs profesionālāki. Tur ir rezultāts tieši Tieslietu ministrijas un Stukāna kunga sadarbībai pēdējā gada laikā."
Uzstājoties Tieslietu padomē, Stukāns norādīja, ka viņam pieteikties ģenerālprokurora amatam ieteikuši vairāki kolēģi. To skaitā arī Stukāna pašreizējās darbavietas Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
"Saskatot to enerģiju un vēlmi strādāt, ne tikai pildot tiešos amata pienākumus (..) Saredzēju to kapacitāti, ka [Jurim Stukānam] ir potenciāls, lai varētu [ģenerālprokurora] amata pienākumus pildīt," komentēja Vilsone.
Viens no galvenajiem Stukāna mērķiem ģenerālprokurora amatā ir palielināt prokurora lomu izmeklēšanā. Arī pašlaik prokurori izmeklēšanu uzrauga, taču Stukāns uzskata, ka prokuroram izmeklēšana būtu jāvada jau no pirmās kriminālprocesa dienas, tostarp nosakot, kādas izmeklēšanas darbības jāveic.
Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Kristīne Strada-Rozenberga uzskata, ka izmeklēšana noziegumu atklāšanā pašlaik ir vājākais posms, tomēr Stukāna idejām būtu nepieciešami lieli ieguldījumi.
"Neko nemainot, nav iespējams, ka rīt prokurori veiks to, kas līdz šim ir jādara izmeklētājiem.
Ir nostabilizējusies cita sistēma – sistēma, kurā ļoti daudzi prokurori dzīvē nekad nav izmeklējuši nevienu lietu. Un ir nedaudz savādāk izmeklēt lietu, vai dot noradījumus. Tāpēc, lai to īstenotu, arī prokuroriem, tiem, kas ir šobrīd, būtu nepieciešama zināšanu pilnveide, ko darīt no pirmā brīža procesā," stāstīja Strada-Rozenberga.
Esošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Stukāna mērķus uzskata par izpildāmiem, taču brīdina, ka jau tagad grūti atrast prokuratūras darbam derīgus profesionāļus. Tāpat Kalnmeiers iesaka rūpīgi vērtēt, kādu krimināllietu izmeklēšanā prokurorus iesaistīt, lai viņus nepārslogotu.
"Ja mēs liekam jaunu funkciju [prokuroram], nenodrošinot papildus ne cilvēku, ne materiālos resursus, tādā gadījumā nedrīkst radīt pārslodzi.
Tas novedīs pie tā, ka vai nu sāks iet prokurori prom no darba, vai arī vienkārši viņi nespēs to apjomu izpildīt," norādīja Kalnmeiers.
Kalnmeiera pilnvaras noslēgsies 11. jūlijā. Plānu par to, ko darīt pēc tam, viņam pagaidām nav, taču ģenerālprokurors pieļauj, ka pēc zināma pārdomu perioda varētu meklēt jaunu darbu.
Juris Stukāns ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Savulaik viņš strādājis arī Ziemeļu rajona tiesā, bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, strādājis Tieslietu ministrijā un Iekšlietu ministrijas informācijas centrā.
Stukāns ir viens no redzamākajiem savas profesijas pārstāvjiem. Viņš nav vairījies no publiskas spriedumu skaidrošanas, nereti piedalījies Saeimas komisiju sēdēs, kā arī bijis viens no VDK dokumentu izpētes komisijas dalībniekiem.
Tiesneša darbā Stukāna redzamākā lieta bijusi tā sauktā digitālās televīzijas lieta, kuras iztiesāšana pirmajā instancē prasīja septiņus gadus. Tiesas sastāvs ar Stukānu priekšgalā par vainīgām atzina vairākas ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītas personas, taču pats Šķēle lietā palika vien liecinieka statusā.
Stukāns pirms teju 20 gadiem saņēma disciplinārsodu, strādājot Iekšlietu ministrijas informācijas centrā. Toreizējo ministru Māri Gulbi neapmierināja, ka darbinieks kabinetā bija novietojis par valsts naudu pirktu televizoru un videomagnetofonu. Gulbis šādu rīcību atzinis par izšķērdību.
KONTEKSTS:
Tieslietu padome lēmusi virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu iecelšanai ģenerālprokurora amatā, par ko gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam bija pieteikušies astoņi pretendenti - prokurori Armīns Meisters, Juris Juriss, Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs, Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.
Visi pretendenti bija saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par atbilstību noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notiek jau pēc jaunajiem noteikumiem. Saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma.
