Fotoradaru varētu kļūt divreiz vairāk, tie «ķertu» arī luksofora ignorētājus

Nākamnedēļ valdība skatīs informatīvo ziņojumu par turpmākajiem plāniem fotoradaru izmantošanā. Viens no jautājumiem, par ko ministriem būs jāizšķiras, skar ieceri dubultot fotoradaru skaitu uz Latvijas ceļiem turpmāko gadu laikā. Otrkārt, tiks uzklausīta informācija par jauniem tehniskiem risinājumiem, kas ļautu veiksmīgāk kontrolēt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus. Viens no mērķiem – ar fotoradaru palīdzību uzsākt luksoforu signālu ievērošanas kontroli.

Fotoradaru varētu kļūt divreiz vairāk un «ķertu» arī luksofora ignorētājusElla Semjonova
    Ātruma kontrole ir galvenais fotoradaru uzdevums, ar kuru, spriežot pēc statistikas, ierīces veiksmīgi tiek galā. Iekšlietu ministrijas ziņojumā secināts – pirms fotoradaru uzstādīšanas konkrētajos ceļa posmos negadījumos bojā gājuši 32 cilvēki, pēc tam – avārijas tur prasījušas četru cilvēku dzīvības. Atsevišķos "melnajos punktos", kuros uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar cietušajiem. Tas viss liek secināt – 100 esošajiem fotoradariem ir jāpaliek un to skaits ir jāpalielina.

     

    "Simt jau ir uzstādīti un simts plus, kur dalās uz pusēm – "mulāžas" un iekārtas, kas fiksē ātrumu," sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.

    DATI

    2018. gadam noslēdzoties, tika nodrošināta 100 fotoradaru darbība, tai skaitā:

    • Rīgas reģionā – 46 fotoradari;
    • Zemgales reģionā – 13;
    • Kurzemes reģionā – 11;
    • Vidzemes reģionā – 21;
    • Latgales reģionā – 9 fotoradari.

    Avots: Iekšlietu ministrijas ziņojums

    ""Sastrēgums" šobrīd ir Finanšu ministrijas, teiksim, aicinājumā skatīt šo jautājumu kontekstā ar budžetu. Tas ir saprotams aicinājums, jo, protams, tas ir saistīts ar ieņēmumu prognozēm. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka šis projekts nav saistīts ar papildu investīcijām no valsts budžeta, līdz ar to septembra un augusta valdības debatē par budžetu šo jautājumu neskars. Tāpat kā tas nebija budžeta jautājums, arī šo projektu uzsākot 2015. gadā. Bet šis bija atsevišķs Ministru kabineta lēmums par to, ka projektu ir iespējams īstenot no šīs kapitālsabiedrības dividendēm, un mēs labi apzināmies, ka šīs kapitālsabiedrības viens no mērķiem ir rūpēties tostarp arī par ceļu satiksmes drošību," skaidroja Trofimovs.

     

     

    Par šīs naudas avotu varētu kalpot Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dividendes, sprieda Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

    Jau šobrīd fotoradari ne vien fiksē ātruma pārkāpumu, bet pārbauda, vai pārkāpējam ir izieta tehniskā apskate, ir obligātā apdrošināšana OCTA un samaksāta autoceļu lietošanas nodeva. Turpmāk fotoradaru funkciju sarakstu plāno papildināt.

    Piemēram, saslēdzot stacionāros foradarus ar luksoforu kontrolieriem, tie spēs kontrolēt to, vai vadītājs ievēro luksofora  signālu.

    Pārbaudi plāno īstenot trijās vietās – Berģos (Brīvības gatvē pie ēkas Nr 441) un Piņķos, Rīgas apvedceļa ((Salaspils – Babīte) (A5) 37,3.km) abos virzienos braucošajai transportlīdzekļu plūsmai. Šobrīd iespējamais ieviešanas termiņš ir šī gada oktobris.

    DATI

    Policija par sarkanā luksofora signālu neievērošanu pieķēra:

    2017. gadā 5630 spēkratu vadītājus.
    2018. gadā 3999 spēkratu vadītājus.
    2019.gadā (līdz 10. jūlijam) 2253 spēkratu vadītājus.

    Avots: Valsts policija

    "Ja mēs runājam par luksofora signāla kontroli, tad, protams, tas nav vienīgais risinājums, ka mēs uzlabojam šos pāris fotoradarus, kas atrodas šo luksofora signālu tuvumā. Mums tomēr laikam ir jāvirzās uz nākamo projektu, kad mēs luksofora signāla kontroli veicam krustojumos, regulējamās gājēju pārejās, kur diemžēl šodien mēs varam novērot, ka ļoti daudz autovadītāju ignorē luksofora signāla prasības un šķērso krustojumu pie sarkanās gaismas," stāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

     

    Viņš norādīja, ka šogad līdz 10. jūlijam ir konstatēti aptuveni 2 200 vadītāju, kuri turpināja ceļu pie sarkanās gaismas. Kopumā gada laikā to skaits varētu būt līdzīgs kā 2017. gadā.

    "Lielākais protokolu skaits ir bijis 2017. gadā, kad tika sastādīti 5630 protokoli. Šogad pieļauju iespēju, ka tas skaitlis būs mazāks nekā 2017. gadā, bet, protams, lielā mērā tas ir saistīts ar policijas kapacitāti. Diemžēl mūsu rindās policijas darbinieku trūkst," teica Krapsis.

    Kur un kad var uzsākt luksoforu kontroles pilotprojektu, pagaidām nav zināms. Ceļu satiksmes drošības padomē patlaban apspriež to, kā tas varētu darboties.

    "Tā ir kamera ar kaut kādu programmatūru, kas filmē, kā autovadītājs ievēro luksofora signālu konkrētajā krustojumā. Tātad, pie kādas gaismas konkrētais autovadītājs iebrauc. Ja viņš iebrauc pie sarkanās vai dzeltenās gaismas, tātad tas tiek nofotografēts vai uzfilmēts. Informācija tiek nodota CSDD, tiek apstrādāta, nodota mums vai otrādi, atkarībā no tā, ko mēs šajā projektā sapratīsim, kā tas darbojas," skaidroja policijas pārstāvis.

    Pilotprojekts izmaksās 300 000 eiro, to plāno segt no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja līdzekļiem. Ja viss ies, kā plānots, arī to uzsāks šogad.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti