Fotoradaru apkalpošanai un uzturēšanai nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro gadā. Šajā summā ietilpst atalgojums Valsts policijas darbiniekiem aptuveni pusmiljona eiro apmērā, vēl vairāk par pusmiljonu tiek tērēts informācijas apstrādei un protokolu sūtīšanai. Pārējā summa tiek ieguldīta tehniskās uzturēšanas izmaksām.
Fotoradari ienes budžetā daudz lielāku summu, nekā tie izmaksā – pērn vairāk nekā deviņus miljonus eiro. Tomēr nopelnītā nauda ir mazāka, nekā sākotnēji plānots. Šoferi brauc uzmanīgāk, ar katru gadu sanāk iekasēt arvien mazāk. Ienākumi no radariem aiziet kopējā valsts budžetā un vairs nepietiek līdzekļu sistēmas apkalpošanai un uzturēšanai.
“Šis rīks arī kaut ko maksā kā jebkura lieta, kas saistīta ar drošības jautājumiem. Vecie radari turpina savu darbu. Nākamajā gadā Valsts policija spēs no savām iekšējām rezervēm segt šos uzturēšanas izdevumus, bet no 2021. gada nākamā gada budžeta kontekstā būs jālemj par uzturēšanas izdevumiem šiem radariem, kas ir uz Latvijas ceļiem,” skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Latvijas Televīzijas aptaujātie iedzīvotāji radaru darbību lielākoties vērtē pozitīvi un norāda, ka galvenais nav gūt lielus ienākumus, bet bīstamākajās vietās samazināt auto braukšanas ātrumu.
“Fotoradari disciplinē vadītājus. Te ir diezgan agresīvi vadītāji, tāpēc es domāju, ka nevajadzētu ņemt nost,” saka Igors.
“Paskatoties, kas notiek uz mūsu ceļiem, prasītos vēl daudz un dikti klāt,” uzskata Mārtiņš.
“Ja tie ir visā pasaulē tādi un dod ienākumus valstij, tad gan jau viņi naudu atradīs,” saka Jānis.
“Es domāju, nevajadzētu ņemt nost, jo tas ir uzstādīts, tad vismaz uz to mirkli cenšas piebremzēt, uzmanīgāk brauc. Ņemt nost, tas nebūtu pareizi,” saka Iveta.
Pašlaik Latvijā darbojas 100 stacionārie un 14 pārvietojamie radari.
