Daļēji izģērbušās, "asinīm" notraipītā apakšveļā, aizsegtām sejām un uz muguras sasietām rokām akcijas dalībnieces atgādināja par seksuālās vardarbības nežēlību.
Seksuālā vardarbība ir vēl viens Krievijas armijas ierocis, ko tā līdzās raķetēm, tankiem un granātām sistemātiski izmanto pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, norādīja akcijas rīkotāji.
Katru dienu tiek publiskoti aizvien jauni necilvēcīgi pieredzes stāsti no Ukrainas. Sievietes tiek izvarotas, spīdzinātas un nogalinātas savu bērnu acu priekšā, no seksuālās vardarbības cieš arī nepilngadīgas meitenes un pavisam mazi bērni.
Protesta dalībnieces aicināja uz tūlītēju un aktīvu rīcību, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem, nosodīja Krievijas brutalitāti un lūdza Rietumu valstis aktīvi iestāties pret šādu cietsirdību, kam nav vietas 21. gadsimtā.
Līdzīgas akcijas, solidarizējoties ar Ukrainas sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības, jau norisinājušās Viļņā un Tallinā.
Protesta akciju Rīgā palīdzēja organizēt "Ukrainas atbalsta biedrība".
"Trakākais, ka nevar līdzēt"
Garāmgājēji un protesta vērotāji atzina – sajūtas par notiekošo ir drausmīgas.
Norises vietā sastaptā Aija Latvijas Televīzijai norādīja: "Man ir divas meitas un mazmeitiņa. Man pat grūti runāt, iedomājoties tās sievietes, visas tās šausmas un bēdas. Un salauztos likteņus. Trakākais ir tas, ka neko nevaru palīdzēt. Tik daudz, kā atnākt un stāvēt līdzās, un palīdzēt tiem, kas ir spējuši atbēgt šurp."
Bet Elīna sacīja: "Mums piedalās draudzenes šajā demonstrācijā, tādēļ mēs zinājām, ka tāda notiek, un nācām skatīties. Liekas arī svarīgi parādīt bērniem un jaunākajai paaudzei, kas šobrīd pasaulē notiek, un vienkārši būt līdzās tā, kā mēs varam."
Savukārt Aleksis, kurš ieradās no Helsinkiem," pauda: "Tas, kas notiek, tā ir traģēdija. Tie ir necilvēcīgākie noziegumi, kas notiek mūsu kaimiņos. Es uzskatu, ka tas, ko šie cilvēki dara, cenšoties nodot vēstījumu tiem, kas to pastrādā, tās ir pasaules mēroga pūles, ko dāmas šeit šodien demonstrē."
Pikets ilga pusstundu, un tas aizritēja galvenokārt mierīgi.
Kāds krievu valodā runājošs vīrietis gan izkliedza provokatīvas piezīmes, aicinot protestētājas novilkt apakšbikses, taču pēc policijas aicinājuma viņš devās prom.
Protesta norises vietā sastaptā Zane to vērtēja šādi: "Un tajā brīdī, kad te, pāri ielai kāds slāvu puisis sauca, lai novelk apakšbikses, nu, tajā brīdī es saprotu, ka tas īstenībā ir daudz tuvāk, nekā mums šķiet."
"Ja mēs runājam par intimitāti un personīgajām, ķermeņa intīmajām daļām, tad tas ir viens no veidiem, kā sagraut cilvēku visdziļākajā veidā. Mēs noteikti nosodām to, kas notiek Ukrainā. Noteikti nosodām to, kas notiek šajā ēkā, pāri ielai. Un mēs noteikti turpināsim nosodīt," atzina Līga.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
