FOTO: Vairāki simti Rīgā protestē pret izglītību skolās tikai latviešu valodā

Gājiens sākas Raiņa bulvārī pie Francijas vēstniecības un turpinājās pie Eiropas Savienības  mājas Rīgā.

Uz mītiņu atnākusi pusaudze Latvijas Radio atzina, ka vēlas mācīties krievu valodā, jo tā ir viņas dzimtā valoda. Tāpat ir grūti, piemēram, matemātiku mācīties latviešu valodā. Savukārt kāda sieviete pauda, ka Latvijā dzīvo daudz krievu valodā runājošu cilvēku un viņiem ir tiesības mācīties krievu valodā. Tas, viņasprāt, atbilst gan Eiropas Savienības likumiem, gan priekšstatiem par labu izglītības kvalitāti.

Gājienu organizē Latvijas Krievu savienība.

Konteksts:

Saeima šobrīd jau divos lasījumos ir pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolās mācībām notikt tikai vienā – valsts jeb latviešu – valodā.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gadā, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.

Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).