Svinīgā ceremonijā tika nolaists Valsts prezidenta standarts pagaidu mītnē Melngalvju namā un pacelts Rīgas pils Svētā gara tornī. Pie Rīgas pils – postenī numur divi – atgriezusies arī godasardze.
Pils laukumā pirmdienas rītā varēja vērot četrus gadus neredzētu skatu – pie atjaunotās Rīgas pils atkal spēlēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris, bet posteņos pie pils vārtiem ar armijas virspavēlnieka – Valsts prezidenta – svētību atgriezās godasardze.
Pēc Latvijas himnas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar komandu un bijušajiem atjaunotās Latvijas prezidentiem devās uz pils pagalmu, kur Svētā Gara tornī līdzās Latvijas karogam atkal tika uzvilkts arī Valsts prezidenta standarts, kas apliecina – šajās telpās strādā Valsts prezidents.
Vēlāk prezidents Vējonis kopā ar bijušajiem prezidentiem devās uz atjaunoto prezidenta kabinetu un nofotografējās pie prezidenta darba galda.
Raimonds Vējonis Valsts prezidenta godā vēsturiskajā Rīgas pils prezidenta kabinetā ienāca pirmoreiz – kopš ievēlēšanas pērn jūnijā viņa darba telpas bijušas tikai Melngalvju namā.
Prezidenta kabinets tika izveidots 1939.gadā Kārļa Ulmaņa laikā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, bet pēc remonta ieguvis lakoniski gaišāku veidolu. Pie Valsts prezidenta galda kopīgā foto vienojās visi atjaunotās Latvijas prezidenti, klāt nebija vien Vairas Vīķes-Freibergas.
“Vairāk šāda klusuma te nebūs. Tas ir pirmo un pēdējo reizi,” kopīgās fotografēšanās laikā Valsts prezidenta kabinetā jokoja pirmais atjaunotās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.
“Man tiešām prieks, ka beidzot varam pakāpeniski atgriezties pilī,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
“Pilī atgriežas dzīvība. Šodien Valsts prezidents ar kanceleju pārceļas uz šo pils daļu. Protams, remonti pilī turpināsies ar lielām cerībām, ka 2018.gadā uz valsts simtgadi mēs varēsim pilnībā teikt, ka Rīgas pils ir atjaunota,” sacīja Vējonis.
“Bet pats svarīgākais ir, ka šis Latvijai nozīmīgais kultūrvēsturiskais un valstiskuma simbols pakāpeniski tiek atjaunots un atgriežas apritē. Jau rīt mēs šeit tiksimies gan ar maniem kolēģiem - Igaunijas un Lietuvas prezidentiem, gan viesos būs ASV viceprezidents Baidena kungs," norādīja prezidents.
"Tā kā pilī sākas rosība,” piebilda Vējonis.
Pils būs atvērta arī apmeklētājiem
Mēbeles un pamata aprīkojums pilī jau tika nogādāts pagājušajā nedēļā un visiem darbiniekiem jāiekārtojas kabinetos.
“Tagad tik jāsaprot, kurš kolēģis, kurā vietā sēdēs un jāorientējas Rīgas pils gaiteņos. Pilī vēl smaržo pēc svaiguma un izremontētām telpām,” Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" stāsta Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.
Siksnis arī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai cilvēki varētu iepazīties ar pili kā kultūrvēsturisku pieminekli. Tāda iespēja būs gan prezidenta pasākumos, gan ekskursijās.
Tikmēr no Daugavas gatves puses redzama vēl neatjaunotā – pils senākā – kastelas daļa. Tas ir lielākais projekts valstī, kura izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro. Pēc atjaunošanas šeit atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Patlaban Valsts nekustamo īpašumu iepirkumu komisija vērtē, kurš uzņēmums veiks renovāciju. Tas būs zināms septembra sākumā un, ja komisijas lēmumu citi būvnieki neapstrīdēs, varēs sākt darbus. Šeit remonts notiks pirmo reizi 500 gadu laikā un, ja tiks atrakti kādi apbedījumi vai mūra senās Rīgas pēdas, celtniekiem nāksies sev pa priekšu laist arheologus un vēsturniekus.
Rīgas pilī muzejs atgriezīsies 2019.gadā, kad pils būs pabeigta pilnībā, apliecināja Latvijas Nacionālais vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Arī Radiņš apliecināja, ka pils būs pieejama apmeklētājiem: “Cilvēki varēs iekļūt visā būvapjomā, svina tornī, bēniņos un pagrabos. Pils telpas apskate būs maksimāli pieejama un pilnībā atvērta apmeklētājiem.” Savukār Horna bastionā atradīsies pils kafejnīca ar skatu uz Daugavu.
Iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš darbu pilī pārtrauca pirms četriem gadiem, kad tajā uzsāka remontu. Darbus gan krietni iekavēja pirms trim gadiem notikušais ugunsgrēks - 2013.gada 20.jūnijā ap pusvienpadsmitiem vakarā glābēji saņēma ziņu par to, ka pilī plosās liesmas.
Ugunsgrēku pilnībā likvidēt izdevās tikai nākamās dienas vidū. Saistībā ar ugunsgrēku patlaban rit divi tiesu procesi. Kriminālprocess ar trīs apsūdzētajiem, kā arī kompensāciju pieteikumu būvniekiem, un arī civilprocess, kurā “Valsts nekustamie īpašumi” vērsušies pret uzņēmumiem SBRE, “Skonto būve” un “Re&Re”.
Jau augusta sākumā pilī tika nogādāts un uzstādīts pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes krūšutēls. Tas tiek deponēts no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un turpmāk atradīsies Čakstes piemiņas kabinetā. Tāpat pilī atgriezušās restaurētās vēsturiskās mēbeles un notiek citi pils iekārtošanas darbi.
Pils ugunsgrēkā stipri cietušais bīdermeijera stila sarkankoka mēbeļu komplekts restaurācijas gaitā atguvis agrāko spozmi un atkal tika uzstādīts Zaļajā zālē. Tāpat pilī pēc restaurācijas atgriezies pēc arhitekta Eižena Laubes metiem gatavotais mēbeļu komplekts Svētku zālei un kāpņu telpu soli.
