Viņš uzsvēra, ka brīvības cīņu simtgadē atceramies ne tikai cīņas un uzvaras, bet "pieminam ikvienu, kurš Latvijai smagā stundā neuzgrieza muguru, nepadevās un ticēja, ka valsts ir jānosargā un ka tās pastāvēšana ir dzīvības vērta".
"Lai Lāčplēša diena nebūtu tikai brīvības cīņās kritušo piemiņas diena, bet arī apņemšanās diena veidot valsti, kuras pastāvēšana tika nosargāta smagās cīņās, mums valsts ir jāturpina veidot, to darot rūpīgi un godprātīgi," norādīja NBS virskapelāns, kā piemēru uzverot Brīvības cīņu dalībnieku drosmi, ticību, pašaizliecību, mīlestību pret savu zemi un valsti.
Viņš aicināja no Brīvības cīņu cīnītājiem mācīties, ka Latvija ir vērtība.
Pļaviņš atgādināja, ka pasaulē ir daudz etnisku grupu, kas dzīvo citu valstu teritorijās un kurām nav savas valsts, jo vēstures līkločos tās zaudēja iespējas tādu veidot.
Virskapelāns brīdināja, ka nelabvēļi var censties veicināt noskaņojumu, lai vairotu bezcerību par Latvijas pastāvēšanu un raisītu pārliecību, ka tās neatkarība ir lemta neveiksmei.
"Būsim uzmanīgi attiecībā uz to, ko klausāmies un kam ļaujam mūs uzrunāt!" teica garīdznieks, piebilstot, ka tikai patiesība dara brīvus.
Pļaviņš uzsvēra, ka ikreiz, kad gribam ļauties vilinājumam piekrist neiederīgiem komentāriem par Latviju, jāatceras, kāda bagātība ir tas, ka mums ir sava valsts. Mūsu pienākums ir to veidot un sekmēt, veicināt garīgo un laicīgo labklājību, atturēties no alkatīgām rīcībām, mudināja Pļaviņš, aicinot redzēt tālāk par savas mājas durvīm un iestāties par Latviju, kurā katram ir vienādas iespējas plaukt un attīstīties.
Brīvības cīnītāji māca mums būt kopā ar Latviju grūtās un labās dienās, uzsvēra NBS virskapelāns, akcentējot, ka par Latviju ir vērts cīnīties. Latvijas valsts celšana un veidošana ir katra pūļu un centienu vērta, un ikviena iestāšanās par valsts garīgo un laicīgo labklājību ir cīņa par tās nākotni.
Skatīties tālāk par savām personīgajām vajadzībām ir mūsu kopīgā atbildība, uzskata Pļaviņš. Viņaprāt, Latvijas iedzīvotājiem jāmācas būt saimniekiem, negaidot, kamēr citi Latviju veidos viņu vietā.
Pļaviņš akcentēja, ka ir nepieciešami ideāli un vētības, kas var vienot. "Modernajā pasaulē cīņa notiek arī par prātiem un sirdīm, un tad, kad tiek atņemtas vērtības, tiek atņemta nākotne," sacīja NBS virskapelāns.
"Domājot par to, kas mūs vieno šodien, ir jājautā, vai mūsu nākotne joprojām pieder mums. Ielās nedzirdam kara troksni, taču vērtību pasaulē norisinās smagas kaujas, kuras ne visi saredz un apjauš," teica Pļaviņš.
Viņš pauda, ka ir jāapzinās, ka tautas un valsts labklājība ir cieši saistīta ar vērtībām, kas izdzīvoja un pie kurām turējās priekšgājēji - ģimene, cieņa pret dzīvību, mīlestība pret tautu un Dievu bija viņu vērtības.
"Vai tās ir arī mūsējās? Atļaušos teikt - ja mūsu valsts dibinātājus un brīvības cīnītājus vadītu šodienas globālajā pasaulē valdošā nostāja, kurā daudz kas tiek vērtēts caur personiskā labuma un labsajūtas prizmu, mēs, iespējams, nesvinētu nedz 11., nedz 18.novembri," pieļāva Pļaviņš.
Viņš akcentēja, ka priekšgājējus vadīja idejas un vērtības, kas uzkrātas tautas garīgajā mantojumā, kristīgajā ticībā un paļāvībā uz Dievu. "Ja gribam dzīvot nākotnē, mums ir jāturas pie vērtībām, kas ir lielākas par mums, lai vienmēr būtu, uz ko tiekties," vēlēja Pļaviņš.
