Telpas būs aptuveni par trešdaļu plašākas nekā līdz šim (līdzšinējo 2503 kvadrātmetru vietā - 3756), tajās pilnībā tiks nodrošinātas konfidencialitātes prasības, ievērots paaugstināts drošības līmenis, nodrošināta pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī būs ievērojami plašākas un ērtākas pārrunu telpas.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis norādīja, ka šis bijis viens no organizatoriski sarežģītākajiem VNĪ īstenotajiem telpu pielāgošanas projektiem, jo bija jāizpilda paaugstinātas drošības prasības, kuras var izpildīt tikai būvuzņēmējs ar industriālās drošības sertifikātu un atbilstošu personālu.
“Man prieks, ka VNĪ šo sarežģīto projektu izdevies īstenot īsā termiņā, iekļaujoties tam paredzētajā budžetā. Novēlu KNAB veiksmīgi apgūt jauno mājvietu, izmantojot daudzos jaunos uzlabojumus darba pienākumu veikšanai,” atklāšanas ceremonijā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Ēkai pilnībā nomainīts jumta segums, pārbūvēti visi inženierkomunikāciju tīkli, ierīkots mūsdienīgs energoefektīvs apgaismojums un stiklotas iekšpagalma fasādes, telpas pārplānotas atbilstoši biroja vajadzībām, nesošās konstrukcijas pastiprinātas atbilstoši plānojumam, notika hidroizolācijas darbi esošajām ēkas pagrabstāva konstrukcijām, kā arī apdares un citi darbi.
Biroja telpu pielāgošanu KNAB vajadzībām Rīgas vēsturiskā centra teritorijā izvietotajā, 1875.gadā celtajā ēkā VNĪ īstenojusi laikposmā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada pavasarim. Iepriekš tā bijusi mājvieta Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālajai iestādei.
Projektēšanas darbus un autoruzraudzību veikusi SIA "REM PRO", būvuzraudzību veica SIA “Būvvalts”, bet būvdarbus - SIA “Abora”. Projekta kopējais budžets – 3,36 miljoni eiro.
Lai gan noma tagad kopumā mēnesī izmaksās dārgāk nekā Brīvības ielā, cena par kvadrātmetru ir izdevīgāka.
“Pats galvenais ir tas, ka mūsu teritorija tagad ir noslēgta, mums tagad ir iespēja ievērot konfidencialitāti, ne tikai veicot kriminālprocesuālās darbības, bet arī darbā ar trauksmes cēlējiem, ziņotājiem. Tas būtu viens. Pašas ēkas fiziskās drošības režīms ir daudz nopietnākā līmenī būvēts,” norādīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Agrāk iespējas nodrošināt slepenību bijušas tik zemas, ka pat cilvēki no biroja kaimiņmājām sociālajos medijos izvietojuši fotogrāfijas ar aizturētajām personām. Taču jaunās ēkas ierīkošanai esot arī simboliska jēga. Birojs pastāvīgas telpas gaida jau teju 15 gadus.
“Tas ir fantastiski spilgts apliecinājums tam, ka KNAB Latvijā ir uz palikšanu. Kamēr KNAB staigāja no dzīvokļa uz dzīvokli, bija tāda pagaidu risinājumu sajūta,” pauda Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs ("Vienotība").
Žurnālistu iespējas jaunās telpas apskatīt bija ierobežotas, taču birojs izrādīja, kā izskatīsies modernāk aprīkotas nopratināšanu telpas. Tās ir ne tikai ērtākas, salīdzinot ar iepriekšējām, kas bija bez ventilācijas un logiem, bet arī labāk tehnoloģiski aprīkotas.
