“Slutišķi ir ļoti populārs tūrisma objekts, un to mēs redzam pēc tā, ka vadošās Latvijas tūrisma aģentūras to ir iekļāvušas savos ekskursiju maršrutos,”
viņa klāsta. “Tā ir Slutišķu lauku sēta; jaunais piedāvājums - izbaudīt vecticībnieku ēdienus un, protams, pati daba. Lai arī te nevar redzēt slavenos Daugavas lokus, tomēr tas ir tāds kluss upes posms, kur var mierīgi, relaksējoši nolūkoties ūdens plūsmā,” norāda Kozlovska.
Šajā mierīgajā Daugavas posma krastā izvietojusies vecticībnieku sādža, un tā ir īpaša ar to, ka joprojām ir eksistējoša.
“Unikāli ir tas, ka tā nav viena vecticībnieku māja, bet saglabājusies vesela sādža,” norāda vēsturniece Genovefa Barkovska. “Ne 100%, bet pamata mājas ir saglabājušās, tieši vecticībnieku mājas. Tā bija tipiska Latgales vecticībnieku sādža, kādu Latgalē 18. gadsimtā bija daudz. Jo vecticībnieki tika izdzīti no Krievijas un viņi meklēja jaunas apmešanās vietas,” sacīja Barkovska.
Tā viena no Krievijas vecticībnieku kopienām, mūkot no baznīcas reformas, glābjot savu dzīvību un sargājot senču ticību, izveidoja savu apdzīvotu apmetni - sādžu Slutišķos, kur joprojām saglabājušās vecticībnieku savdabīgās tradīcijas un dzīvesveids.
“Vecticībniekiem ir sava atšķirīga kultūra, kas pievelk tūristus, savi ēdieni, savi apģērbi, pat atsevišķi krūze, no kuras viņi dod dzert ceļotājiem, bet paši lieto tikai savus traukus,”
atzīmē Barkovska. “Vecticībnieku sievietes bija ar gariem matiem līdz mūža galam, tos nedrīkstēja griezt, vīrieši ar bārdām, sevišķām galvassegām. Viņi saglabāja arī senās savas pātaru grāmatas, un bija arī sava krustīšanās ar diviem vai trim pirktiem, kas tos atšķīra no pareizticīgajiem,” bilst vēsturniece.
Lai saglabātu šo autentisko un joprojām eksistējošo sādžu un tās unikālo koka apbūvi, Daugavpils novads to attīsta un dara pievilcīgu tūristiem, šobrīd jau sākts jauns projekts kopā ar vairākiem partneriem - „Rīteiropas vērtības”.
“Esam gandarīti par šo projektu, jo varēsim turpināt darbus, lai saglabātu un nodotu šo unikālo vērtību nākamajām paaudzēm. Jo Latvijā tā ir vienīgā vieta, kur vēl saglabājusies šāda vecticībnieku sādža, kas nav statisks muzejs, bet vieta, kur reāli dzīvo cilvēki, kur ir iespēja paskatīties, kā viņi dzīvo, kā saimnieko,” pauž Daugavpils novada attīstības nodaļas vadītāja Vita Rūtiņa. “Daugavpils novadā Daugavas loki ir viens no tādiem unikāliem objektiem, kas arī Latvijas tūrisma stratēģijā līdz 2030. gadam ir ieskicēts kā viens no tūristu apmeklētākajiem TOP10. Daugavpils novads ir nopircis divas vecticībnieku mājas, un šī projekta ietvaros mēs plānojama tur veidot vecticībnieku kultūras un garīgā mantojuma centru,” stāsta Rūtiņa.
Šajās vecticībnieku mājās, veicot restaurāciju, plānots izveidot radošās darbnīcas un atklāt arī vecticībnieku sadzīves un garīgā mantojuma ekspozīcijas. Tas noteikti Slutišķus darīs vēl interesantākus tūrisma jomā, saka tūrisma speciālisti. Plānotie darbi izmaksās pusmiljonu eiro, tie būs jāveic jau divu tuvāko gadu laikā, kad Slutišķu vecticībnieku sādža kopā ar vēl pieciem objektiem - Daugavpils cietoksni, Krāslavas un Preiļu piļu kompleksiem, Ludzas pilsdrupām un Aglonas baziliku veidos kopīgu tūrisma maršrutu Latgalē – “Rīteiropas vērtības”.
