Rīgas domes Vides aizsardzības fondā nonāk galvaspilsētas tiesa jeb 60% no dabas resursu nodokļa par Rīgā veiktajām piesārņojošām darbībām. Iekasētā summa ir svārstīga, jo to ietekmē saimnieciskās darbības apjomi, bet pēdējos gados tie ir ap 700 - 800 tūkstošiem eiro.
Tā kā vēl daļa palikusi neiztērēta no pērnā gada, Rīgas vides aizsardzības fonda padome ir rosinājusi dažādiem mērķiem sadalīt gandrīz 825 tūkstošus eiro.
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe min vēsturiski piesārņotu vietu Pārdaugavā pašvaldības zemē pie Dzelzceļa muzeja starp sliežu ceļiem un Uzvaras bulvāri. Lai gan tā atrodas pašā centrā, tikai pērn atklāts, ka domes zemē ir naftas produkti lielā apjomā.
Kā novēroja Latvijas Radio, krūmājos redzami arī veci dīvāni, biroja krēsli, visticamāk, zagļu nomesti maki un cita draza. To sakops par 53 tūkstošiem eiro.
Savukārt pārējie tēriņi saistāmi ar vides uzlabošanu, nevis glābšanu. Piemēram, par 12 tūkstošiem eiro bērnu laukumu Vērmanes dārzā apjozīs ar sētu, Vērmanē par sešiem tūkstošiem eiro arī vērtēs koku stāvokli, bet
gandrīz 400 tūkstoši eiro jeb teju puse no visas vides naudas ieguls Vērmanes parka, Dzegužkalna, Bastejkalna un citos gājēju celiņos.
Ieguvēja būs arī Mārupīte Rīgas teritorijā – par 12 tūkstošiem eiro tur atjaunos grants seguma jeb zaļo veloceliņu, bet gandrīz desmit tūkstoši vajadzīgi Mārupītes krastu bioloģiskās daudzveidības izpētei, lai meži reiz pārtaptu Mārupītes parkā.
Nu jau astoto gadu Rīga gādā arī par pilsētas kanāla bebriem.
Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme uzskata, ka Rīgai dabas resursu nodoklī saņemtais gandrīz miljons eiro būtu jāiegulda lielās lietās, kam redzams rezultāts. Piemēram, daudzdzīvokļu māju masīvu iekšpagalmu apzaļumošanai. Otrkārt, unikāla vērtība Rīgā ir salas, kur būtu veidojami parki un dārzi. Ulme rosina gādāt par ģimenes dārziņu infrastruktūras uzlabošanu Lucavsalā.
Runājot par piezemētākām lietām, Ulme min milzīgās ostas problēmas. Pēc pērnā gada daudzajām smirdes reizēm ostas apkaimē nu saausījies arī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Šogad pilotprojektā par vairāk nekā 60 tūkstošiem eiro plānots iegādāties vienu tā saukto "smaku degunu".
Ja tas ļaus operatīvi noteikt piesārņotājus, mēraparātus nākotnē likšot pie skolām, kurās pērn tika fiksēti skolēnu ģībšanas gadījumi ostas smirdoņas dēļ.
