Krusta ceļš sākās pie Svētā Jēkaba katedrāles un noslēdzās 14:30 pie Doma baznīcas. Tā laikā bija septiņas apstāšanās vietas, kurās notika uzvedumi, apceres un dažādu konfesiju garīdznieku vadītas pārdomas.
Gājienā piedalījās aptuveni 200 cilvēki. Citos gados gājiena dalībnieku pulks bija kuplāks, iespējams, šoreiz dažiem traucēja laika apstākļi. Taču šoreiz gājienā bija vairāk gados jaunu cilvēku, novēroja Latvijas Radio.
Šajā gadā Krusta ceļa tēma jeb vadlīnija bija fragments no Bībeles, no pravieša Jesajas grāmatas 53. nodaļas - "Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti."
Lūgšanu gājiena dalībnieki, izdzīvojot Krusta ceļas stacijas, apstājās dažādās Vecrīgas vietās, kur notika profesionālu aktieru iestudēti uzvedumi, apceres un dažādu konfesiju garīdznieku vadītas pārdomas.
Šo gadu iezīmē arī trīs dimensiju scenārijs, parādot Dieva vēlēšanos cilvēku dziedināt, vedot brīvībā no grēka. Pirmkārt, tie ir Jēzus pēdējos dzīves mirkļu notikumi, caur kuriem Viņš ir sniedzis piedošanu un dziedināšanu katram cilvēkam. Otrkārt, tas ir Vecās Derības stāsts par to, kā Mozus vadībā Dievs izveda Izraēla tautu no Ēģiptes, no verdzības brīvībā uz apsolīto zemi, kas kļūst par priekšvēstnesi Lielās Piektdienas notikumam cilvēces vēsturē. Treškārt, tā ir katra cilvēka ikdiena, kurā Dievs dod iespēju atteikties no grēka un dzīvot Viņa brīvībā.
Pirms astoņiem gadiem pēc katoļu priestera Ilmāra Tolstova iniciatīvas pirmo reizi Krusta ceļš Latvijā notika tik lielā mērogā. Atļauju pirmajam gājienam Vecrīgas ielās deva kardināls Jānis Pujats. Kopš tā laika Krusta ceļš ir kļuvis ekumenisks un ik gadu pulcē aptuveni trīs tūkstošus cilvēku, tā veidošanā iesaistījušies profesionāli režisori, aktieri un dziedātāji.
Jēdziens "Krusta ceļš" - Via Crucis - nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago kr-stu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards. Viņš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750. gadā, kas tika svinēts kā Svētais Gads, uzsāka Lielās Piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā. Tā tagad ir kļuvusi par tradīciju, ko turpina arī pašreizējais pāvests Francisks.
Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana. Tas ir kļuvis par vienu no populārākajām lūgšanām Romas Katoļu Baznīcā, taču arvien plašāku ievērību gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas - stacijas. Pateicoties tam, radies arī senais Krusta ceļa apzīmējums - krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis). Īpaši aktuāls Krusta ceļš kļūst Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli dodas Kristus ciešanu atceres ceļā, izmantojot sagatavotas meditācijas vai apdomājot saviem vārdiem.
