No vienas puses, daudz smago mašīnu uz ceļiem liecina, ka bizness plaukst un ekonomika attīstās. No otras puses, šādu pārbaužu veicēji atzīst, ka viņiem nepietiek resursu lai novērstu problēmas, kas saistās ar smagā transporta kustību.
Nosvērt smago automašīnu un pārbaudīt, cik ilgi šoferis pavadījis pie stūres, vairs nav tehniski sarežģīti, taču gana laikietilpīgi un prasa daudzu ceļu policistu piesaisti. Vispirms mobilai ekipāžai ir jāatved pārbaudei nolemtais un pēc tam speciālistiem jāveic pārējās darbības.
Pirmā automašīna pārbaudi iztur, krava normas robežās, pareizi nostiprināta un šoferis možs. Vadītājs atzīst, ka kārtībai jābūt un šādas pārbaudes ir ierastas.
Otrajā pārbaudē jau rodas problēmas: atļautā masa nav pārsniegta, taču klāt nav oriģinālo dokumentu, kas ļauj vest smagās kravas. Jāraksta paskaidrojums, jākavē laiks. „Man ir atļauja Valmierā, es tur katru dienu netieku, man ir izdruka, bet tas neder. Tagad jāraksta paskaidrojums. Birokrātija!” tā kravas autovadītājs Jānis.
Ceļu policijas vadība atzīst - kopš pirms diviem gadiem smago auto kontrole nonākusi viņu pārziņā, pārkāpumu skaits mazāks nekļūst. Šogad vien noformēts vairāk nekā pusotrs tūkstotis protokolu. Bieži ir pārsniegta maksimāli atļautā krava, kas gan bojā ceļus, gan padara auto grūtāk vadāmu. Tāpat netiek ievērots obligātais atpūtas laiks. Aug risks, ka šoferis stūrē jau pārāk noguris.
„Ja vadītājs aizmieg pie stūres, tad sekas ir līdzvērtīgas tam, ja brauc dzērumā. Ja vadītājs aizmieg, ja tas ir smagais baļķvedējs, tad jārēķinās, kādas sekas var būt. Var izbirt krava. Ja pretī brauc vairāki transoprta līdzekļi, var būt vairāk cietušo,” skaidro Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.
Policijas pārstāvji atzīst, ka pārbaudes uz ceļiem ir daļēji efektīvas, jo likt pārkāpumus novērst var piespiest vietējos uzņēmumus, savukārt uz caurbraucējiem no ārvalstīm ietekmes sviras ir vājākas.
