Rīgas garākās mājas Ozolciema ielā 18 iedzīvotāji nobalsojuši pret mājas siltināšanas projektu ar “Altum” atbalstu. Namā ir ap 400 dzīvokļu, un kopīpašnieku aptauja par vērienīgo renovācijas projektu sākta pērn oktobrī.
Termiņu RNP vairākkārt pagarinājis, taču iedzīvotāji projektu tāpat izlēmuši neatbalstīt.
Varenās padomju ēkas pagalmā sastaptie iedzīvotāji skaidro savu izvēli. Piemēram, kāds vīrietis saka, ka projekts no paša sākuma jau bija “uzspiests”. “Vienkārši nostādīja fakta priekšā – “Mēs jūsu māju siltināsim!”,” viņš stāsta. Viņaprāt, izmaksas par apkuri pēc siltināšanas nesamazināsies. “Tagad, mums ir divistabu dzīvoklis, mums ar apkuri ziemā sanāk vairāk nekā 200 eiro. Es šaubos, vai samazināsies [izmaksas par apkuri],” viņš norāda.
“Man pašai dzīvoklī jau viss ir nosiltināts, nomainīju logus un durvis, lai ir silti. Es jau pati par to esmu parūpējusies savā dzīvoklī. Tad kāpēc man jāņem kaut kāds kopējs kredīts un jāmaksā,” saka kāda sieviete.
Savukārt cits vīrietis norāda, ka balsojis “par” siltināšanu, lai gan nezinot, kā ir labāk. Jau skeptiskāka ir kāda sieviete. “Mājas aktīvie iedzīvotāji grib, lai mūsu māju siltina, bet es esmu pret šo projektu. Man liekas, es nesagaidīšu, kad tas reāli tiks īstenots, liekas, tas notiks pārāk ilgi. Tāpat tādu lielu parāda atbildības slogu arī negribas uz sevi ņemt, nevar zināt, kas būs ar darbu nākotnē,” norāda sieviete.
Viens no tā dēvētā ‘’Ziepniekkalna Ķīnas mūra’’ aktīvajiem iedzīvotājiem Kaspars Jansons stāsta, ka
aptaujas laikā pietrūcis neliels balsu skaits par renovācijas sākšanu.
Iedzīvotājs uzskata, ka ēkai ir nepieciešama renovācija un ilgtermiņā iedzīvotājiem par to nāksies samaksāt dārgāk, tāpēc to vajadzējis darīt ar piedāvāto atbalstu.
Jansons saka, ka iedzīvotājiem trūkst izpratnes un arī sapulces nav bijušas pietiekami apmeklētas. “Puse mājas bija aktīva, un puse bija neaktīva. Daudzi saka, ka mums dzīvoklī viss ir labi, kāpēc mums vajag kaut ko darīt ārpusē. Nav izpratnes par kopīpašumu, ko tas vispār juridiski nozīmē un [attieksme ir tāda] – ja nav nekas kritisks, tad kāpēc mums vispār kaut ko vajag darīt?” situāciju raksturo Jansons. “Daudzi nesaprot, ka ceļas īpašuma vērtība, ceļas siltuma efektivitāte. Ieguvums ir daudz lielāks nekā bailes. Žēl, ka tā,” atzīst Jansons.
Kopējās renovācijas izmaksas lēstas četru miljonu eiro apmērā. Eiropas finansējums segtu pusi izmaksu, "Altum" īstenotajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā. Pēc ēkas siltināšanas rēķinus par apkuri būtu iespējams samazināt par 55%.
RNP pārstāvis Krists Leiškalns norāda, ka, ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku lēmumu, vairs nav plānots sasaukt jaunas kopsapulces. “Rocības aspekts tiek pieminēts. Tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies uz provizoriskajiem aprēķiniem, tad maksājums gada griezumā nebūtu mainījies. Tomēr būtu samazinājušies gan rēķini par apkuri, gan nekustamā īpašuma nodoklis. Taču dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par mājas renovāciju. Sekojoši: mēs neko neplānojam tālāk darīt ar šo ēku, jo ir virknes citu ēku dzīvokļu īpašnieki ar augstāku aktivitāti un vēlmi. Mūsu uzdevums ir nodrošināt visu iespējamo palīdzību tām ēkām, kuras ir gatavas pieņemt lēmumu par renovāciju,” stāsta Leiškalns.
Kopīpašnieku vienošanas problēmas par līdzīgiem projektiem esot tendence, taču tā kopumā sarūkot. Leiškalns papildināja, ka pēc “Altum” programmas noslēguma 2022.gadā vai strauja finansējuma izlietojuma dēļ pat ātrāk Eiropas finansējuma var arī vairs nebūt, jo ES šo programmu neplānojot turpināt.
