FOTO: Piketā pie Rīgas domes pieprasa sakārtot veloinfrastruktūru

Trešdien, 17.oktobrī, pie Rīgas domes norisinājās pikets, pieprasot veloinfrastruktūras uzlabošanu pilsētā. Tas pulcēja vairāk nekā 100 aktīvistus.

Piketā, kuru rīkoja biedrības “Pilsēta cilvēkiem” un „Tru Fix Kru”, pieprasīts realizēt projektus, kurus, kā apgalvo organizatori, atbildīgās amatpersonas solot, bet neizpildot.

Turklāt piketa organizatori norāda, ka Rīgā ir jāveido visaptverošs veloinfrastruktūras tīkls, tādēļ esot jāīsteno ne tikai agrāk solītie projekti, bet no nākamā gada arī jāsāk projektēt velosipēdu ceļus, kas savienotu Rīgas centru ar lielākajām apkaimēm.  

Piketētājiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem ““Nil, beidz solīt, sāc darīt!”, “Ļaujiet mūsu bērniem droši nokļūt skolā”,   „Iela ir, brīvības nav” vai „Nāvīgais VEF tilts” un  citiem. Piketa dalībnieki arī riteņu zvaniņu pavadījumā skandēja “Beidziet solīt, sāciet darīt!”.  

Viens no piketa organizatoriem, kustības „Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs stāstīja, ka veloentuziasti nolēma piketēt, jo “Rīgas dome vairākus gadus nepilda pašu sniegtos solījumus saistībā ar pilsētas satiksmes infrastruktūras attīstību”.

“Piemēram, veloceļu uz Ziepniekkalnu sola jau 10 gadus. Tas būtu viens no senākajiem solījumiem. Nils Ušakovs, Rīgas mērs, 2014. gadā solīja, ka tiks izveidotas velojoslas uz visiem Rīgas tiltiem, velojoslas Brīvības ielā. Kaut gan šogad mēs redzam, ka notiek pretējais. Notika Brīvības ielas rekonstrukcija. Tajā tika velosipēdistiem apstākļi pat pasliktināti,” norādīja Zandbergs.

Starp piketa apmeklētājiem bija arī veloaktīvists Oto Ozols, kurš pārstāv kustību „Pilsēta cilvēkiem”. Viņš norāda, ka veloinfrastruktūra netiek attīstīta un ja arī kāds jauns veloceliņš tiek izveidots, tas nesaskan ar velobraucēju vajadzībām.

“Tā infrastruktūra, kas tiek būvēta, tiek veidota ne tur, kur cilvēki jau šodien brauc. Piemēram, Rīgas centrā notiek visvairāk ceļu satiksmes negadījumu. Bet tā infrastruktūra tiek būvēta no Imantas uz jūru, kur cilvēki brauks, visdrīzāk, brīvdienās, nevis ikdienā. Tas velotransports nav izklaidei vai sportam, bet, tieši, kā ikdienas transportlīdzeklis,” uzsvēra Ozols.

“Tas ir Viļņā, Tallinā, Stokholmā, tas nav dārgi, tas ir lēti, ir jābūt politiskajai gribai, un šobrīd tās nav. Tie ir absolūti meli, ko viņi izplata, ka mums ielas ir pa šauru, mums ir jau gatavi projekti, bet tas vienkārši netiek darīts,” klāstīja Ozols.

Strīdās ar Ameriku

Pie piketētājiem arī iznāca vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”), un piketa dalībnieki viņam skaļi pārmeta to, ka Rīgā nav neviena atbildīgā par velosipēdu infrastruktūru.

Runājot par veloceliņu trūkumu pilsētā, Amerika saruna ar piketētājiem izvērtās strīdā.

“Dārgie draugi, es varētu teikt tā – ar bļaušanu Rīga nekad labāka nepaliks. Un ja kāds domā, ka ar skaļu bļaušanu jūs panāksiet Rīgu labāku, tad tā nebūs. Būs gan veloceliņi uz Ziepniekkalnu, gan uz Bolderāju,” sacīja Ameriks.

Viņš norādīja, ka ciena sanākušos, tomēr atgādināja, ka tā nav vienīgā sabiedrības daļa ar savām interesēm.

“Es domāju, ka te ir tā rīdzinieku daļa pulcējusies, kuriem galvenā prioritāte ir velosipēds. Varētu atnākt šeit sociālie darbinieki, kuri teiktu, ka viņiem ir ļoti būtiski viņu apstākļi, vai varētu atnākt bērnudārza audzinātāji un tā tālāk. Es cienu šo viedokli un man nav pamata teikt, ka viņiem nav taisnības viņu prasībās. Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka mums ir līdzekļu tik, cik viņu ir. Esam atpirkuši zemes jauniem veloceliņiem uz Bolderāju. Neesam vēl līdz galam atpirkuši zemes uz Ziepniekkalnu. Tas ir garš ceļš – reizēm gadiem nākas no īpašniekiem zemi atpirkt,” klāstīja Ameriks.

“Es respektēju šo viedokli, bet es esmu par to, lai tas būtu dialogs, nevis, kad es iznāku ārā, vienkārši bļauj. Un kurš skaļāk bļauj, tam taisnība,” piebilda vicemērs.

Piketa laikā norisinājās Rīgas domes satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kuru apmeklēt vēlējās arī daļa piketētāju, tomēr policija tos atteicās ielaist Rīgas domē ar plakātiem. Par šo aizliegumu izcēlās domstarpības starp policistiem un piketētājiem.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidroja, ka  šajā gadījumā Rīgas pašvaldības policisti “piketētājus iekšā ar visiem plakātiem nelaida, jo tas faktiski būtu piketa pārcelšana uz vietu, kur tas nav saskaņots”.

“Tas pašiem cilvēkiem, kuri vēlējās iekļūt iekšā domes telpās, tika izskaidrots. Šādā veidā iespējamais pārkāpums tika novērsts,” skaidroja Sadovskis.

Pēc Satiksmes komitejas sēdes no telpas iznāca arī Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emils Jakrins. Uz jautājumu par iemesliem, kādēļ viņš neuzskatījis par svarīgu iziet pie piketētājiem, viņš atbildēja, ka šis esot politisks jautājums un Jakrins, būdams ierēdnis, politiskos jautājumos neiesaistoties.

Atbildīgie deputāti savukārt skaidroja, ka viss ir procesā.

“Neviens nav teicies, ka tie projekti netiks risināti, bet ja cilvēki grib atrisināt projektu tūlīt pat un tikai kā viņi grib – bet jūs jau valdāt diezgan ilgus gadus, tas nav tūlīt pat, bija iespēja visu šo laiku pētīt, rēķināt, skaitīt – bija iespēja, pētīja, rēķināja, skaitīja, šobrīd ķeramies pie konkrētiem darbiem,” sacīja Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (“Saskaņa”).

No amatpersonu atbildēm noprotams, ka veloceliņš Brīvības ielas posmā no Bruņinieku ielas līdz gaisa tiltam gan netiek plānots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti