Panorāma

Pacienti turpina slēpties, HIV arī

Panorāma

Nedēļa Panorāmas arhīvos

Piemin Nāves salā kritušos

FOTO: Piemin Nāves salā kritušos

Simtiem cilvēku sestdien, 24.septembrī, devās uz Nāves salu Daugavas vidū, lai pieminētu pirms 100 gadiem, Pirmajā Pasaules karā kritušos. 

Pie pieminekļa Nāves salas aizstāvjiem notika svinīgs atceres brīdis.

1916.gadā kopā ar cariskās Krievijas armijas pulkiem salā bija arī divi latviešu strēlnieku bataljoni. Pretī vācu karaspēkam stājās aptuveni 3500 strēlnieki, kuri salu aizstāvēja 119 dienas. Kaujās krita vairāk nekā 1000 Krievijas armijas karavīru, tostarp 167 latviešu strēlnieki.

Viena pēc otra Daugmali atstāja laivas, lai braucējus nogādātu Nāves salā, jo savādāk tur nevar nokļūt.  

Pie pieminekļa Nāves salas aizstāvjiem sapulcējušies - Ķekavas novada ļaudis, bruņoto spēku pārstāvji, jaunsargi un brīvprātīgie, kuri palīdzējuši attīrīt Nāves salu no krūmiem, lai varētu ierīkot takas un izstaigāt vietas, kur cīnījās latviešu strēlnieki.

Pie pieminekļa no ziediem tapa puķu zvaigzne latviešu strēlniekiem.  

Tieši pirms 100 gadiem -  24.septembrī - vācu karaspēks pret Nāves salas aizstāvjiem pielietoja indīgo gāzi - fosgēnu. Tas bija lielākais gāzu uzbrukums Latvijas teritorijā. No gāzes mira 240 krievu karavīri, un vēl tūkstotis smagi saindējās, jo nebija apmācīti kā aizsargāties gāzes uzbrukuma laikā, un trūka arī gāzmasku. Latviešu strēlnieku todien ierakumos nebija.

Iedzīvotāji šodien varēja  iepazīties, kādi aizsarglīdzekli pret masu iznīcināšanas ieročiem ir Latvijas armijas rīcībā. Gida pavadībā varēja izstaigāt arī nocietinājumus un uzzināt par latviešu strēlnieku gaitām Nāves salā. Skolēnu komandas piedalījās arī erudīcijas spēlē par Nāves salu.  

Šodien būt te ir mana goda lieta, saka atceres pasākuma dalībnieks Jānis Bērziņš. viņa tēva brālis cīnījās Nāves salā: “Viņš bija Kurzemes pulkā 3. bataljona vecākais apakšvirsnieks. Tepat jau ir šī te fotogrāfija.. Pēteris Bērziņš.”

“Viņš bija ložmetējnieku komandas priekšnieks.  Gāzmaskas visiem īsti nebija, tad meklēja kādu lupatas gabaliņu, uzčurāja virsū un lika uz mutes. Tā bija pirmā palīdzība gāzes laikā. Bet, kā viņiem bija te, tēvs ļoti maz ko stāstīja. Tie bija tādi laiki, kad daudz neko negribēja stāstīt, viņš pats bija strēlniekos,” atcerējās Jānis Bērziņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti