Tagad zināms, ka tuvu cita citai tur kopumā ir trīs tādas riepu glabātavas.
Gadu pēc atklājuma gumijotie atkritumi pamazām tiek vesti uz Indiju pārstrādei. Tomēr pašlaik nav garantiju, ka no turienes tiks aizvāktas pilnīgi visas riepas.
“Nav tā, ka šeit stāv kalns ar riepām un viss process notiek baigi ātri,” saka uzņēmuma “Eko Recycling” īpašnieks Marks Baltkalns. Viņš no trim blakus esošām teritorijām Starta ielā Rīgā ir apņēmies aizvākt tur gadiem sakrātās vairāk nekā 3000 tonnas veco riepu. “Paiet ilgs laiks, kamēr tās tiek izšķirotas,” atzīst Baltkalns.
Līdz gada sākumam viņš bija arī valdes loceklis un līdzīpašnieks firmā “Riepu bloki”, kas tagad ir maksātnespējīga, valstij nodokļos parādā 13 miljonus eiro, bet, pats galvenais, tieši “Riepu bloki” tur drazu arī savāca. Tagad Baltkalns nevēlas runāt par pagātni, bet izrāda rūpes par laukumu atbrīvošanu.
“Ir aizvestas ap 130 tonnām riepu – pieci jūras konteineri. Gatavojam nākamo porciju, kas varētu būt ap 160 tonnām, kas varētu būt seši jūras konteineri.
Tās būtu “fūru” riepas. Tajā pašā laikā ir domāts nosūtīt arī vieglo automašīnu riepas,” stāsta Baltkalns.
Trīs puiši blakus milzīgajai riepu grēdai ņem pa vienai un zāģē daļās. Viņš stāsta, ka konteineros riepas tiek kārtotas, jau sagrieztas horizontālā veidā.
Sarunas gaitā uzreiz noskaidrojas, ka smago mašīnu riepas ir vērtīgākās. Par tām indieši ir gatavi maksāt vairāk nekā par vieglo mašīnu riepām. Tāpēc arī ar tām sākts teritoriju attīrīt.
Tomēr par naudu Baltkalns runāt negrib – nedz par neiesniegto firmas pērnā gada darba pārskatu, nedz pārdesmit tūkstošiem eiro uzkrāto nodokļu parādu, nedz arī to, cik tad indieši viņam samaksā par tālo ceļu mērojušajām riepām.
Sola, ka Starta iela no riepām būs brīva pēc nepilna gada – nākamā gada 1. jūnijā. Iepriekš medijos izskanēja, ka atļauto 30 tonnu vietā Starta ielā glabāts vairāk nekā tūkstotis tonnu. Taču sarunā ar Baltkalnu izgaismojas, ka apjoms ir vismaz trīs reizes lielāks.
Viņam daudz vairāk patīk stāstīt, par ko riepas pārtop Indijā. “Kravas automašīnu riepas (..) tiek pārstrādātas tādā kā masā (..), otrreizējā gumija. No tām ražo tādas kā sagataves, ko eksportē kā jaunas riepas uz citām valstīm, piemēram, Indonēziju. Tāpat tiek ražoti dažādi gumijas paklāji, transportieru lentas, slīdošās grīdas lidostās… industriālais pielietojums,” paskaidro Baltkalns.
Valsts vides dienestam (VVD) par “Eko Recycling” plāniem pagaidām šaubu nav. Kā stāsta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektors Kalvis Avotiņš, dienests ļoti rūpīgi sekojot riepu apritei. “VVD ir sazinājies un arī saņēmis apstiprinājumu no konkrētajām Indijas iestādēm, un firmai, kuru norādījis sūtījuma veicējs, ir visas nepieciešamās atļaujas (..),” saka Avotiņš. Viņš gan neņemas paredzēt, cik ilgi riepu sūtīšana notiks.
Riepu izvešanas sākumu atzinīgi vērtē nesen ar mērķi sakārtot nozari dibinātās Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse. “Tomēr asociācija vēlētos vērst uzmanību uz diviem svarīgiem aspektiem. Mums liekas svarīgi, ka riepu izvešana notiek ļoti stingrā VVD uzraudzībā, lai dienests būtu pārliecinātas, kur tās tiek aizvestas un pārstrādātas,” saka Lūse.
Asociācija aicina būt modriem, jo riepu izvedējs pats bijis līdzīpašnieks “Riepu blokos”, kas paši problēmas radīja. “Otra lieta, kurai jāpievērš uzmanība – lai šīs riepas nebūtu ieskaitītas pārstrādājamo riepu kvotā 2018. gadā. Tas novedīs pie situācijas, ka riepas, kuras ir ievestas vai nolietojušās Latvijā, netiks savāktas no servisiem vai arī servisi tās nepieņems,” saka Lūse.
Riepu apsaimniekošanas asociācija gan uzsver, ka kopumā sistēma sākot sakārtoties. Pašlaik arī būtiski augušas cenas par riepu pārstrādi tepat Latvijā. Tomēr valstī vēl esot virkne gan nelegālu glabātavu, gan arī vides dienesta akceptētu it kā likumīgu pārstrādātāju, kas uzkrājuši tūkstošiem tonnu riepu, bet pārstrādā tās ļoti gausi.
