Protestā piedalījās gan ārsti, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, sanitāri, medicīnas māsas, – kas sanāca, lai izteiktu neapmierinātību ar sistēmā esošo atalgojumu. Mediķi pieprasa Ministru kabineta noteikumos jau paredzēto 10% pieaugumu atalgojumam, kuram bija jābūt kopš 1. jūlija. Savukārt pēc Veselības ministrijas domām, prasītais algu līmenis jau ir sasniegts.
Arī pašu ārstu vidū nav vienota viedokļa par šo akciju – to atbalstīja Latvijas Māsu asociācija, Brīvo arodbiedrību savienība un arī pašu mediķu vidū pretrunīgi vērtētā Latvijas Ārstu biedrība, no kuras runu publikai teica arī no ārstu vides kritizētais Pēteris Apinis. Taču piketu neatbalstīja Jauno Ārstu biedrība. Tajā norādīja, ka līdz ar algu kāpumu jānāk arī reformām nozarē un caurspīdīgumam algu sistēmā.
Latvijas Radio novēroja, ka protesta akcija noritēja visai mierīgi – tā sākās pie Svētās Ģertrūdes baznīcas, tad notika neliels gājiens līdz Veselības ministrijas ēkai, pie ēkas tika uzstādīta neliela skatuvīte, kur sanākušos uzmundrināja vairāki medicīnas nozares pārstāvji.
Vairāki protestētāji Latvijas Radio skaidroja, ka jūtas vīlušies par nozari atbildīgajā ministrijā, kā arī jūtas nenovērtēti.
"Tā atmaksa, attieksme pret mums. Tieši pret sanitāriem. Es oficiāli neesmu māsas palīgs, esmu sanitāre, bet daru identiski visu to pašu. Bet algas mums nav. Tikai sola," skaidroja kāda no protestētājām.
Vēl kāda mediķe sacīja: "Cīnīsimies, protams. Bet nu reizēm ir tā sajūta, ka tiešām nedzird, kamēr nesadod kārtīgi pa ausīm. Jo likums neļauj mediķiem neko nedarīt tā, kā skolotāji to var izdarīt."
Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas māsas palīdze Valda Fiļimonova Latvijas Televīzijai atzina: "Personāls, sanitāri, māsu palīgi saņem algu, kura neatbilst tam, ko mēs darām. Jo strādājam Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīcā. Kā saka, tu esi visu laiku apdraudēts, un samaksa nav tā, ko mēs gribētu saņemt."
Bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniece Ieva Zirne sacīja: "Mums patīk savs darbs. Mēs izjūtam par to gandarījumu, taču mūs neapmierina atalgojums. Mums neder piemaksas, kuras tad pieņemtas, tad noņemtas. Mums vajag pamatalgu. To mēs šobrīd arī prasām."
Sanākušajiem līdzi bija dažādi plakāti ar saukļiem, piemēram, "Vara, nav labi!", "Līdz vēlēšanām solījumi, pēc vēlēšanām amnēzija", kā arī "Valdība, mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžam veseli!".
Pie protestētājiem iznāca Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, tomēr kopīgu valodu ar sanākušajiem atrast neizdevās, novēroja Latvijas Radio – drīz vien mediķi aicināja Dreiku doties atpakaļ ministrijā un saruna īsti neizdevās.
Streikam noslēdzoties, cilvēki izklīda.
Tikmēr LVSADA vadītājs Valdis Keris solīja, ka 27. un 28. septembrī notiks streiks. "Priekš brīdinājuma streika formāta, es domāju, ka tas bija adekvāti, un arī cilvēki šeit bija tik daudz, lai varētu normāli, neradot draudus sev un arī transporta kustībai šeit, izvietoties. Tajā pašā laikā diemžēl Veselības ministrija neieklausījās tajā, ko mēs sakām. Atnāca pie mums atkal ar tukšām runām. Tukšo runu laiks ir beidzies. Vai nu būs streika prasību izpilde jeb arī būs nākamais streiks – daudz nopietnāks nekā šis, un mēs sāksim gatavoties jau šodien pat," pēc streika sacīja Keris.
Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika apgalvoja, ka pēdējos gados mediķu algas jau ir dubultotas, taču lielā mērā tas ir noticis uz Covid-19 piemaksu rēķina.
Veselības ministrijā sola reformu
Dreika Latvijas Radio skaidroja: "Veselības ministrija arī saka, ka mediķu atalgojums ir prioritāte Veselības ministrijai. Lepojamies ar to, kas ir izdarīts, strādāsim kopā, lai šo darbu turpinātu, lai atalgojums ne tikai dubultotos, kas ir jau noticis pēdējo četru gadu laikā, gan turpinātu augt prognozējamā veidā, gan vēl vairāk no visa tā, ko mēs attiecīgi spējam saskatīt un attīstīt veselības aprūpē kopumā. (..) Tas, par ko mēs šobrīd tiešām ļoti nopietni iestājamies un domājam – veidot attīstībā balstītu sistēmu, kas paredz veidot gan augstus izglītības standartus, gan mūžizglītību, gan attīstību praksē, un šobrīd mēs ļoti gribam, lai ārstniecības un aprūpes atbalsta personas gan iegūtu papildu izglītību, kvalifikāciju, gan uzņemtos lielāko atbildību un varētu saņemt lielāku darba samaksu. Mūsu mērķis ir šogad nesamazināt pagājušā gada faktiskās algas, kuras ir ievērojami augušas un pārsniedz tautsaimniecībā vidējos rādītājus –
ārsta atalgojums šobrīd ir 3131 vidējā alga mēnesī, māsu atalgojums 1866 eiro, bet ārstniecības un atbalsta personām 1222 eiro vidējais atalgojums."
Viņa arī norādīja, ka atšķirīgie dati par algām ir iespējami, jo Ministru kabineta noteikumos iekļauta vien fiksētā algas daļa, taču reāli izmaksā arī mainīgo daļu, kas veido lielu atalgojuma daļu. Tāpēc valsts sekretāre skaidroja, ka ministrijā plāno reformu, kurā atalgojuma veidošanās kārtība būtu vienkāršāka un saprotamāka. Šo reformu izstrādās augustā un septembrī, un tā varētu stāties spēkā no nākamā gada.
KONTEKSTS:
LVSADA pērn 23. augustā Veselības ministrijā (VM) iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.
Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.
LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro. Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM ēkas šā gada 27. jūlijā, informēja arodbiedrībā.
