Jau kopš gada sākuma virmo zirga gaļas skandāls, un arvien sabiedrība tiek informēta, ka uzņēmuma „Forevers” produktos atklāta zirga gaļa. Uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane uzsver, ka uzņēmums pats nemaz nevar zināt, kāda gaļa atsūtīta no kautuves - to pirms nonākšanas uzņēmumā pārbauda tieši Pārtikas un veterinārais dienests, kuram pēc datu bāzēm ir iespēja pārliecināties, kāda dzīvnieka gaļa ir kravā. Uzņēmums saņem tikai dienesta pavadzīmi, kurā norādīts, ka tā ir liellopu gaļa, un pašu dzīvnieku numuri, neidentificējot, kurš no tiem ir govs, bet kurš zirgs.
„Trakākais ir tas, ka PVD pats neapzinās, ka viņu bezatbildība sagrauj Latvijas ekonomiku. PVD no pārtikas pārstrādes uzņēmumiem saņem ikmēneša naudu par to, ka nodrošina saņemtās gaļas kontroli. Ar likumu noteikts, ka tikai viņi drīkst iet uz kautuvēm, pārliecināties par informācijas atbilstību datu bāzei, viņi drīkst pārbaudīt ienākošās kravas. Neviens uzņēmums nedrīkst iet otra uzņēmuma teritorijā un sākt kašķēties vai skaidroties,” stāsta Lancmane.
Viņa skaidro, ka uzņēmums pavadzīmēs, kas nāk no Pārtikas un veterinārā dienesta, neredz, kāda gaļa tā ir, un uzņēmumam ir jāuzticas, ka viss ir kārtībā. Ja pavadzīmē ir norādīts, ka tā ir liellopa gaļa, tad arī uz produkcijas parādās šis uzraksts. „Mums nav pieejas datu bāzei, pieeja ir PVD. Ja viņi gadu gadiem zinot, ka pie mums nāk zirgi zem liellopa nosaukuma, - tad jautājums – par ko viņi saņem naudu un kādēļ valsts viņiem neuzliek sodu par to, ka viņi ir maldinājuši uzņēmumus,” satraucas Lancmane.
Arī pēc izskata nav iespējams noteikt, kāda gaļa īsti atsūtīta uz uzņēmumu, bet to laboratoriskās pārbaudēs veic Pārtikas un veterinārais dienests.
Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests apgalvo, ka uzņēmums lieliski zina, kāda dzīvnieka gaļa viņam piegādāta. Un to zinājis arī „Forevers”. Dienesta pārtikas uzraudzības direktors Ernests Zavadskis skaidro, ka uzņēmumam bija iespēja pamainīt receptes, bet galvenais - uz iepakojuma bija jānorāda, ka produkta sastāvā ir zirga gaļa:
„Skaidrs, ka uzņēmuma ir radies diskomforts sakarā ar mūsu aktivitātēm, bet, mūsu rīcībā ir objektīvi rādītāji, testēšanas rezultāti, tas ir pietiekams pierādījums, ka konkrētajā periodā zirga gaļa tika izmantota produkcijas ražošanā, nenorādot to kā sastāvdaļu produkcijas marķējumā. Tā ir dienesta pozīcija.”
Zirga gaļas klātbūtne nekādu kaitējumu cilvēku veselībai nenodara un tā ir pat veselīgāka nekā govs gaļa, taču lētāka. Runa ir par pircēju tiesībām zināt, ka viņi pērk desu ar zirga gaļas piejaukumu.
„Forevers” savu taisnību tomēr mēģinās pierādīt tiesā.
